Jaunākās ziņas

Starptautiskās sankcijas pret Krievijas Federāciju kā kara izbeigšanas instruments

IEVADS. Man ir seni un cieši sakari ar Ukrainu. Kad 1949. gadā mūs izsūtīja uz Sibīriju, Amūras apgabala Tigdas reģionu, mums, ģimenei ar 4 bērniem, palīdzēja izdzīvot ukraiņu ģimene,…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

LIKUMI IR JĀPILDA VAI JĀMAINA

Autors: Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Tagad ir grūti saprast, kad ministra darbu kritizē pēc būtības un kad tas ir uzbrukums ministra pārstāvētajam politiskajam spēkam. Es, sākot no 2009.gada, vairakkārt piedāvāju veidot profesionālu Ministru kabinetu1. Ministru prezidents, kas izvēlās ministrus, atbild par viņu darbu un ir tiesīgs tos mainīt. Tagad tādu vai līdzīgu priekšlikumu, kas ir jau precīzi juridiski noformēts, iesniedzis Saeimā Valsts prezidents. Tikai būtība paliek tā pati: - jābūt tiesību un atbildības balansam. Vai Ministru prezidents, atvaļinot kultūras ministri, jau sāk strādāt atbilstoši Valsts prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem, kas gan vēl nav izskatīti Saeimā? Varbūt.

Tomēr sabiedrība var vērtēt kādas ministrijas darbu gan pēc faktiskajiem rādītājiem un subjektīvās uztveres. Piemēram, tas, ko trešdien (18.09.2013) pateica Viņķeles kundze, patiesībā bija auksta duša un šoks2. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš to redzēja un dzirdēja. Proti, ja valdības ministrs var nostāties ekrāna priekšā un skaidri un gaiši pateikt, ka pagājušā gada oktobrī parakstītā vienošanās nav pildāma, jo viņš to parakstot ir turējis "čurikus" un tāpēc tos nekad nav bijis domāts pildīt, ka īstenībā toreiz tika ciniski melots… Nu kā vispār jebkas saturīgs var iznākt no šādas attieksmes. Nevar.

Gan pēc darbības rezultātu objektīvajiem rādītājiem, piemēram, likumu izpildes. Aizsardzības nozarē nav iespējama „Žagara” rašanās, bet ir labas iespējas neērtu jautājumu slēpšanai aiz slepenības plīvura. Tādēļ griežamies pie likuma.

Likumi ir jāpilda vai jāmaina. Nacionālā drošības likumā (NDL) 11.pantsnosaka Aizsardzības ministrijas kompetenci:

(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;

2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus;

3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību. (Nekas nav teikts par iekšējo drošību, likumu ievērošanu un kārtību valstī).

KAS JĀDARA

1. Jāizstrādā un jāīsteno valsts aizsardzības politika. Liekās skaidrs un saprotams uzdevums, bet skaidru atbildi no AM un NBS vadības nevar saņemt.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (AIKN) komisijā ASV vēstniece skaidri pateica savu redzējumu, ka NATO valstu pašaizsardzība (militārajā jomā) ir NATO kolektīvā aizsardzība. Šis redzējums tika attīstīts papildinot to ar jēdzienu - viedā (gudrā) aizsardzība. Tādai ir jābūt valsts aizsardzības politikai. Tad gan loģiski seko jautājumi par NBS Apvienotā štāba (AŠ) un Mācību vadības pavēlniecības (MVP) uzdevumiem.

Pirms iestāšanās NATO NBS AŠ izstrādāja Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP), miera laikā trenēja NBS tā izpildei, un kara laikā tam bija jāorganizē un jāvada valsts aizsardzība. Tagad NBS AŠ vajag gatavot vienības kolektīvajai aizsardzībai. Tad ko dara MVP? Vai nav dublēšanās?

Vai ir skaidra Zemessardzes vieta valsts aizsardzības sistēmā un vai tā nedublē Sauszemes spēkus, sūtot atsevišķas vienības misijā? Jautājumu ir daudz, bet par tiem netiek pietiekami diskutēts un informēta sabiedrība.

SecinājumsŠis likuma apakšpunkts nav izpildīts.

2.Plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus.

BUDŽETA SADALES PRINCIPI. Domāju, ir pieņēmumi, par kuriem nebūtu jādiskutē. Pirmkārt, tēriņiem ir jābūt samērīgiem, un tie nedrīkst pārsniegt ieņēmumus vairāk par Māstrihtas kritērijos noteikto. Tie ir ES ieteikumi, kurus ne visas ES valstispilda, bet mēs tos cenšamies izpildīt.Tas kopumā ir atbalstāmi, ja ekonomisti nepierāda, ka, palielinot budžeta deficītu, var sākotnēji palielināt budžeta ieņēmuma daļu.

Otrkārt, ir NATO rekomendācijas aizsardzības budžetam iedalīt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas agrāk bija ierakstīts likumā un noteikts 2008.gada Valsts aizsardzības koncepcijā (VAK-2008).Tagad, VAK-2012, ir noteikts, ka katru gadu aizsardzības budžets pieaugs, līdz tas sasniegs 2% no IKP. Tas ir sliktāks variants, bet, cerams, ka NATO partneri mūs sapratīs.

Šķiet, tie ir konceptuāli principi, pēc kuriem tiek veidota budžeta sadale. Ņemot vērā šos principus, var uzsākt diskusijas par atlikušo, bez ~2% no IKP daļas sadali pa nozarēm atbilstoši noteiktajām prioritātēm un plāniem.

PAPILDINFORMĀCIJA. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Latvija aizsardzībai tērēja vidēji 20-25% no budžeta izdevumiem un IeM izdevumi bija daudzkārt zemāki. Tā ir viela pārdomām, un vajadzētu rast atbildi uz jautājumiem: kādēļ tas bija tā un kādēļ tagad ir citādi?

RISINĀJUMI.Pirmkārt, vajadzētu vienoties par vārda „aizsardzība” izpratni. Ja pieņem NA programmā minētoaizsardzības vārda formulējumu, tad aizsardzības budžetā varētu paredzēt izdevumus cīņai ar globālo terorismu, kuru risina gan AM, gan IeM, kā arī izdevumus kiberaizsardzībai: kibernoziegumu, spiegošanas kibertelpā un kiberkarā novēršanai, arī energoresursu drošībai un tēriņus klimata pārmaiņu dēļ.

Otrkārt, kā noteikts NDL 11.pantā, AM kompetencē ir virzītvalsts aizsardzības politiku, kas noteiktu NBS uzdevumus un attīstības prioritātes. Tas ļautu loģiski un pamatoti sakārtot aizsardzības nozares normatīvo aktu bāzi un pamatot aizsardzības budžetu. Vai tas ir izdarīts? Katrs var pats sev atbildēt, bet es domāju, ka nav. Tādēļ NBS ilgtermiņa attīstības plāns, ko apstiprināja MK, nav loģiski pamatots, jo koncepcija VAK-2012, uz kuras bāzējas plāns, netika sabiedrībā un pat starp ekspertiem, piemēram, Latvijas Ģenerāļu klubā, un Saeimā izdiskutēts un apspriests.Vai aizsardzības budžets ir 2% no IKP, kā to rekomendē NATO, vai vismaz tas plānoti pieaug? Nē.

Secinājums. Likuma otrais apakšpunkts nav izpildīts.

3.Nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību.

Aizsardzības ministrijai irvairākkārt izteikts priekšlikumsveidot Latvijas Nacionālo drošības (varbūt var palikt nosaukums „aizsardzības”) akadēmiju (NDA), kas būtu valsts akadēmija un pildītu AM un IeM pasūtījumus. Akadēmijas sastāvā vai metodiskā pārraudzībā būtu gan Aizsardzības, gan Robežsardzes, gan Policijas koledžas.

Vēstules kopijas IZM, AM un IeM - ministriem - ar pamatojumu tādas akadēmijas izveidei var skatīt http://www.kreslins.lv/startpage/lv

Bijušais aizsardzības ministrs Imants Lieģis (V) un viņa padomnieks flotes admirālis Andrejs Mežmalis atbalstīja tādas akadēmijas izveidi, bet tā laikaiekšlietu ministre Linda Mūrniece (V), kas likvidēja Policijas akadēmiju, bija pret. Tagad Aizsardzības ministrijas vadības nostāja ir pasīva vai arī nekas nav izdarīts, bez pamatotiem argumentiem, idejas īstenošanai.

IeM savus finanšu resursus, ko tērē policistu sagatavošanas maksai dažādās civilajās augstskolās, varētu iekļaut aizsardzības budžetā. Vai tā nebūtu papildu iespēja palielināt aizsardzības budžetu?

Katrs var izdarīt savu kopējo secinājumu, cik labi un pareizi aizsardzības ministrijas vadība pilda esošos likumus.

Konceptuāls secinājums.Likumi ir jāpilda vai jāmaina vadītāji, kas nespēj organizēt to izpildi vai „sliktie” likumi.

 

Patiesā cieņā,Kārlis Krēsliņš

 

1http://doc.mod.gov.lv/lv/militara_zinatne/2011/2/

2http://www.diena.lv/latvija/politika/lusis-dombrovskis-mus-izstumis-ar-vienu-kaju-no-valdibas-14025435

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press