Jaunākās ziņas

`13. Saeimas vēlēšanas (Mans subjektīvais viedoklis)

  Pirmkārt, KF plašsaziņas līdzekļu Baltijas valstu kritika bija, ir un būs, bet mani pārsteidza Latvijas plašsaziņas līdzekļu tik liela, stipra un bieži neobjektīva…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

LIETU BŪTĪBA (3. aprīlis)

Autors: Br.ģen. (atv.) profesors Kārlis Krēsliņš

Pacentīšos izteikt savu subjektīvo viedokli par šodienas notikumiem. Ir jaunumi, un tikai daļa no tiem kļūst par notikumiem. Raksta mērķis ir rosināt lasītājiem aizdomāties par notikumiem un meklēt atbildes uz iniciētajiem jautājumiem. Gribētos, lai mēs nebūtu tikai plašsaziņas līdzekļu izteikto viedokļu atskaņotāji, bet loģiski domājoši cilvēki, kuri prot kaut vai nedaudz analizēt saņemto informāciju un veidot savu viedokli. 

1. Par balsojumu rezultātiem Latvijā un citās Rietumvalstīs sakarā ar KF prezidenta vēlēšanām
Es izteicu savu viedokli Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (AIKN) komisijā par 18. marta balsojumu Latvijā sakarā ar KF prezidenta „vēlēšanām”. Ja KF pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir gatavi stāvēt garās rindās, lai atdotu savu balsi par Vladimiru Putinu (vairāk nekā 90%), tad pacentieties rast atbildi, kādēļ tā to dara? 
Tas, ka Krievijā cilvēkiem TV var iestāstīt, ka Vladimirs Putins ir vienīgais kandidāts, neizsauc jautājumus. Kā to dara, mēs zinām no PSRS laikiem vai vēlēšanām Ziemeļkorejā utt., bet Rietumvalstīs, kur pieejama dažāda informācija, kā tas ir iespējams? 

Mans secinājums ir vienkāršs – slikts Rietumvalstu un šeit konkrēti Latvijas plašsaziņas līdzekļu darbs. Mēs visi esam atbildīgi par šādu situāciju Latvijā. Ja Latvijas pilsonis var man jautāt – vai taisnība, ka 200 cilvēki ir aizturēti par 8. marta svinēšanu Latvijā? Tad kaut kas ar informācijas apriti Latvijā nav kārtībā.

2. KF bijušā izlūka indēšana ar specifisko metodi un sekas tam
Domāju, katram cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir savi informācijas avoti, kuriem nevar ticēt, jo bieži tie ir snieguši viltus ziņas, un avoti, kuriem var uzticēties. 
Piemērikad informācijas avotiem nevar ticēt. Notikumi Krimā, kad KF prezidents teica, ka tur nav KF karavīru, bet pēc kāda laika atzina, ka tur ir karavīri, bet nav veselu vienību. Pasažieru lidmašīnas notriekšana Austrumukrainā. Cik bija dažādu KF piedāvāto viltus variantu šiem notikumiem. Par KF bijušā izlūka Litviņenko noindēšanu – nogalināšanu, izmantojot radioaktīvo vielu. 
Piemēri, kad informācijas avotiem var ticēt. Tagad jau KF dalība Litviņenko nogalināšanā ir pierādīta Lielbritānijas tiesā, kurai uzticas ne tikai Rietumvalstīs, bet arī KF, jo daudzi KF, kas var atļauties, savus strīdus risina Lielbritānijas tiesās. Tātad tām uzticas. 
Rietumvalstu politiķiem, atšķirībā no KF vadības, ir jāatbild savu vēlētāju priekšā par pieļautām kļūdām un vēl vairāk par meliem. Tādēļ Rietumvalstu līderi uzklausīja Lielbritānijas premjerministri un atbalstīja viņas secinājumus par veikto noziegumu, izmantojot specifisko indi „Novičok”, kas izveidota PSRS laikā un bija (ir) KF rīcībā.
Kādas ir nozieguma sekas? Vladimira Putina reitings pieauga. Tas ir efektīvs brīdinājums potenciālajiem pārbēdzējiem un „nepaklausīgiem” KF pilsoņiem.
Vienlaikus tas ir tests Rietumvalstīm, pirmkārt, NATO un ES, nepieļaut dažu valstu visatļautību. 

3. Par notikumiem KF. Ugunsgrēks Kemerovā. 
KF bija tikai viens politiķis - Anatolijs Navaļnijs, kas nodibināja visā valstī vēlētāju, savu atbalstītāju, aģitācijas punktus. Viņš varēja likt vēlētājiem aizdomāties, par ko balsot. Tādēļ viņam liedza iespēju piedalīties KF prezidenta vēlēšanās. 
Notika balsojums par esošo prezidentu. Uzdevums bija ~70% iedzīvotāju dalība balsojumā un lai ~70% nobalsotu par Vladimiru Putinu. Uzdevums tika izpildīts. Nevienam nebija šaubu par pozitīvu balsojumu esošajam prezidentam. Diskusijas bija par procentiem. 
Valsts centrālie plašsaziņas līdzekļi, pirmkārt, televīzija, nepieļāva negatīvu informāciju par Valsts prezidentu un notikumiem valstī. Jau pēc vēlēšanām notika traģēdija Kemerovā – ugunsgrēks, kurā gāja bojā daudz bērnu un kopumā, oficiāli, 64 cilvēki. Traģēdija ir analīzes vērta. Tagad ir atrasti vainīgie – „pārmijnieki”, bet īstas analīzes un loģisku secinājumu maz cerību sagaidīt.
Ugunsgrēki notiek visur, bet ir zināma statistika, ka civilizētās, labi attīstītās valstīs ir daudzkārt mazāks ugunsgrēku skaits nekā mazattīstītās valstīs. Konkrēti Krievijā. Kādēļ? 
Pirmkārt, dažādi rūpējas par cilvēku drošību. Otrkārt, korupcija pieļauj imitēt drošības sistēmu, bet to neveidot. Viens piemērs. Augstceltnēs ugunsgrēka gadījumā paredzētas speciālas iekārtas dūmu mazināšanai. Tās ir dārgas iekārtas, bet KF var nopirkt ļoti lētas. Tās pēc izskata ir līdzīgas dārgajām, tās var ieslēgt, un tās izdod dārgajām iekārtām līdzīgu skaņu, bet tās nepilda savu uzdevumu. Tām ir nulles efektivitāte. Tas ir piemērs no dzīves. 
Vai tiks veikta traģēdijas nopietna analīze? Šaubos, jo gubernators un parlamenta deputāte atvainojās Valsts prezidentam par sagādātajām problēmām sakarā ar ugunsgrēku un cilvēku bojāeju. 

4. Latvijā banku problēmas, OIK. 
Tikai tagad beidzās “Bankas Baltija” kriminālprocess. Cik Latvijā banku tiek likvidētas un cik daudz cilvēku un valsts kopumā ir nesusi zaudējumus? Parasti ir balanss - vieni zaudē, citi iegūst.
Jautājums ir par kontrolējošo iestāžu kvalitāti. Piemēram, beidzamais gadījums ar “ABLV BANK”. Banka atradās gan Latvijas, gan ES kontrolē, bet pēc visiem rādītājiem ļoti veiksmīgu banku nāksies slēgt, jo ASV uzraugi atrada bankas darbā pārkāpumus. Kādēļ ne Latvijas un ES banku uzraugošās institūcijas to neizdarīja? Parastajam pilsonim tas raisa jautājumus un aizdomas par korupciju.
Gadījumi ar nelikumīgu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) iegādēm ir cienīgi tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanai. Pēc ekspertu domām, nelikumīgo vienošanās operāciju rezultātā valsts ir zaudējusi ~4 miljardus eiro. Kādēļ KNAB nepievērsa šīm nelikumībām uzmanību? Tas ir nopietns jautājums.
KNAB daudz resursu veltīja Rīdzenes sarunu noklausīšanās organizēšanai. Tas ir piemērs sliktam darbam, kad jau pašā sākumā cilvēki, kurus plānoja noklausīties, to zināja. Daudzus gadus tērēja lielus KNAB resursus ar nulles rezultātu beigās. Kas atbildēja par sliktu darbu? Neviens. 
KNAB notika iekšējās cīņas. Vai kāds var paskaidrot, kā KNAB vadītājus, kurus atlasa nopietna komisija (SAB, Ģenerālprokuratūras pārstāvji un citi), apstiprina Saeima, var kompromitēt un piespiest noņemt KNAB darbiniece? Vai to var izdarīt, bez kāda ietekmīga politiskā spēka un Nacionālās drošības komisijas atbalsta? Mans viedoklis, ka nevar. Kāds ir Jūsu viedoklis? 

5. KF BS treniņi Baltijas jūrā. Latvijas un NATO 21. gadsimta valstu militārās stratēģijas (VMS). 
4. aprīlī KF BS sāk Baltijas jūrā 3 dienu Krievijas raķešu palaišanas treniņus. Latvijas premjerministrs aicina Latvijas iedzīvotājus neraizēties par drošību. Var piekrist, bet tas neveicina sapratni starp kaimiņvalstīm. 
3. aprīlī bija būtiska Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās. Baltijas valstis šogad ir atšķirībā no daudzām citām NATO valstīm iedalījušas vismaz 2% no IKP valsts aizsardzībai. Tas tika atzīmēts arī prezidentu tikšanās laikā. 
NATO valstīm ir aktuāli veidot jaunas, 21. gadsimtam atbilstošas valsts militārās stratēģijas (VMS). Kodolieroči un NATO viedā kolektīvā aizsardzība ir atturošs faktors, jo lietot kodolieročus vai uzbrukt NATO valstij ir pašnāvība. Par šiem jautājumiem var iepazīties manā mājaslapā http://www.kreslins.lv/article/lv/valsts-aizsardzibas-maciba .

Br.ģen. (atv.) profesors Kārlis Krēsliņš
04.04.2018.
 

Komentāri

Atzīmēti ar * lauki ir obligāti

Vārds: *
E-pasts: *
(Netiks publicēts)
Komentārs: *
Drošības kods
Pārlādēt
Ievadiet drošības kodu: *
 
Pievienot

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press