Ievads. Pasaulē, tajā skaitā Latvijā, cilvēku uzmanības centrā bija, ir un paliek pandēmija. Tagad gan cilvēkiem šī tēma ir apnikusi. Mūsu reģionā liela uzmanība pagājušajā gadā bija pievērsta Baltkrievijai un protestiem pret negodīgajām prezidenta vēlēšanām. Parādījās bēgļi uz Baltkrievijas un Baltijas reģiona valstīm, un ES uzmanība tika koncentrēta uz šo notikumu, kas nosacīti piespieda Vācijas kancleri zvanīt par šo problēmu neatzītajam Baltkrievijas prezidentam. Tas nosacīti ir viņa atzīšana. 

Pasaules uzmanību Krievijai piesaistīja dažādi notikumi, pirmkārt, gan politisko, gan ideoloģisko pretinieku nogalināšana vai mēģinājumi to izdarīt. Otrkārt, problēmas ar Ukrainu. Treškārt, Krievijā dzīves līmenis nav solītais. Tas raisa nepieciešamību atrast veidu to pamatot un veidu celt valsts vadībai savu prestižu. Papildus, notikumi Kazahstānā un mācības no tiem.

 Krievijas 17.12. 2021. gadā sagatavotās pretenzijas ASV, NATO un daļēji ES. Kāds ir to mērķis? No vienas puses, tas viss tagad ir lielākās daļas civilizētās pasaules uzmanības centrā. Tagad citas problēmas aiziet otrajā plānā. Ir arī citi mērķi jeb uzdevumi. Daži no tiem. Negrib pieļaut iestāšanās NATO un ES bijušās PSRS sastāva republikas: Gruzija, Ukraina, Moldova un pat mainīt pēc 1997. gada kļuvušo NATO valstu statusu.

Interesanti, ka Azerbaidžānā ir NATO valsts Turcijas militārā tehnika un cieša sadarbība aizsardzības jomā. Tas nekādu reakciju no KF vadības neizsauc. Kādēļ? Domāju, kā mēs Latvijā salīdzinām savu dzīves līmeni, pirmkārt, ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, tā arī Krievijas iedzīvotāji salīdzinās savu dzīves kvalitātes līmeni ar tuvākajiem kaimiņiem, pirmkārt, Ukrainu un, ja dzīves labklājības līmenis tur būs redzami labāks, tas būs grūts jeb neiespējams uzdevums valsts vadībai, kas kritizē un neatzīst Ukrainu, to loģiski pamatot.

Latvijā mēs bieži piesaucam kā paraugu Igauniju. Piemēram, Igaunija tuvākajos gados plāno palielināt aizsardzības izdevumus par 380 miljoniem eiro, lai novērstu gan militāros, gan hibrīdapdraudējumus, paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Igaunijā nebaidās arī mainīt savu izpildvaru, tās vadītāju. Līdzekļi tiks piešķirti 2022.-2025. gada periodam. Tie tiks izmantoti, lai uzlabotu Igaunijas Aizsardzības spēku (EAF) spēju ātri reaģēt un lai iegādātos ekipējumu, piemēram, munīciju.

Igaunijas aizsardzības budžets 2022. gadā ir 748 miljoni eiro, kas jau ir par 103 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā. Tas nozīmē, ka valsts izdevumi aizsardzībai veido 2,31 % no prognozētā IKP. [https://www.sargs.lv/lv/pasaule/2022-01-20/igaunijas-valdiba-par-380-miljoniem-eiro-palielina-izdevumus-valsts-aizsardzibai].

Latvijai bija un ir apspriežami jautājumi par robežām starp valstīm, bet šīs problēmas mēs risinām mierīgi, sarunu ceļā. Tas neraisa konfliktus, bet ir lietas, kas Latvijai būtu svarīgas. Piemēram, būtu vēlams mācīties mūsu valsts vadībai no kaimiņvalsts, bet sākt ar sapratni un skaidrojumu sabiedrībai, kādēļ viņi valsts budžetā ieņem no IKP % daudz vairāk nekā Latvija, valsts parādu samazina utt., jo šeit atsaukties uz pandēmiju vai padomju laikiem nebūtu vietā.

 Vai Krievijas iesniegtajās pretenzijās ir punkti, par kuriem var diskutēt? No vienas puses, Krievija grib mainīt NATO vienošanos. Tam, dabiski, nepiekrīt NATO valstis, bet vai pasaules esošā kārtība drošības jomā cilvēkus apmierina? Padomāt un padiskutēt par to ir vērts.

PSRS laikos bija NATO un Varšavas līgums. Tajā drošības jomā bija paredzēts noturēt līdzsvaru militārajā jomā. Pēc Varšavas pakta slēgšanas KF prezidents Jeļcins un arī vēlāk Krievijas vadībā izteica domu, ka Krievija varētu iestāties NATO sākumā kā asociētā NATO locekle.

Tad rodas jautājums par NATO mērķiem. Tas ir jautājums diskusijām un pārdomām. Es savu viedokli esmu izteicis savā raksta “PASAULĒ. VAI ANO VAR PILNVEIDOT” [http://www.kreslins.lv/article/lv/dr-habil-sc-ing-karlis-kreslins-pasaule-vai-ano-var-pilnveidot ]

Lietu būtība ir, ja ANO ir sava spēka struktūra (policija), kas nepieļautu, ka kāda valsts nolemj ieņemt vai pārkāpt ANO valsts robežas. Piemēram, uz NATO bāzes veidota struktūra, kurā dažas valstis var būt kā asociētās locekles. 21. gadsimta sākumā bija reālas sarunas par Krievijas dalību NATO asociētā locekļa statusā.

Mans subjektīvais viedoklis ir, ka šajā virzienā varētu notikt diskusijas. Papildus varētu būt diskusijas, kur un kādus bruņotos spēkus var izvietot valstis. Konceptuāli to es izteicu savā iepriekš minētajā rakstā.

 Par esošo situāciju. Situācija nav laba, jo Krievijas puse tagad rupjā formā izsakās par ASV, NATO un ES. Mani pārsteidza, ka biznesa kanālā RBK bija intervija ar KF diplomātu un pētnieku, kurā abi centās pārliecināt, ka Krievija tagad var uzvarēt NATO un lielīties ar jaunajiem ieročiem. Es baidos, ka, sniedzot tādu informāciju, valsts vadība var iedzīt sevi stūrī. Stāstīja arī par to, ka NATO ienāk Ukrainā utt.

 Mans pieņēmums. Konvencionāla pasaules kara nebūs. Dabiski, arī kodolkara, kas būtu pasaules bojāeja. Februārī ir plānotas Krievijas – Baltkrievijas mācības, un jau tagad karaspēks no austrumiem tiek pārvietots uz Baltkrievijas rietumiem un Ukrainas robežām. No vienas puses, tā ir iebaidīšana, bet ļoti iespējama ir provokācija Doņeckas un Luganskas apgabalos un izveidots militārais konflikts.

Vispār situācija pasaulē, un sevišķi šeit, Eiropā, nav laba. ES nav spēka struktūru un Krievija neciena tikai runātājus. Tādēļ gribēja un grib runāt tikai ar ASV, kur ir spēks. Pagaidām NATO 30 valstis ir vienotas, bet tās Krievija cenšas šķelt tāpat kā ES valstis, kas ir mazāk vienotas.

Vēl viens moments. ASV Senātā tika iesniegts Republikāņu partijas priekšlikums apturēt gāzes vada atklāšanu, ko gribēja ASV prezidents Tramps. Senāts neatbalstīja. Vajag, lai nobalsotu 60% jeb 60 balsis no senatoriem. Demokrāti iesniedza priekšlikumu par sankcijām pret Krievijas vadību un to radiniekiem. Tas ir, ieskaitot V. Putinu. Liekas, guva atbalstu Senātā, bet vēl ir Kongress un noteikums, ka 10 mēnešos šis likuma projekts ir jārealizē. Izskatās, ka tas var notikt.

Nedaudz pārsteidza ziņa, ka Vācija nav atļāvusi savā gaisa telpā pārvietoties NATO valsts kravas lidmašīnai ar militāro kravu uz Ukrainu. Tas vēlreiz demonstrē naudas varu un runu par demokrātiju īsto cenu. Vēlāk dzirdēju neoficiāli, ka tas bijis pārpratums. Papildus izskan informācija, ka Vācija nepiekrīt (aizliedz) Igaunijai nodot Ukrainai vecus prettanku ieročus, kas nākuši no PSRS uz Austrumvāciju un tad nonākuši Igaunijā. Vācija izsakās pret letālo ieroču nodošanu Ukrainai.

Pasaulē pārdod ieročus dažādām valstīm, un šeit tādi ierobežojumi, kas liekas dīvaini, bet, iespējams, saskan ar bijušā Vācijas kanclera viedokli, kas strādā Krievijā.

Noslēgumā. Šis laiks liks aizdomāties cilvēkiem, kas ir kas starp dažādām organizācijām, valstīm un cilvēkiem. Ceru, visi gūsim labu mācību, kas ļaus uzlabot situāciju pasaulē, valstī un katra dzīvē.