LIETU BŪTĪBA (08.03.2018) Banku krīze
Par notikumiem Latvijā. Dažādu ziņu, kuras iegūst notikumu statusu, ir daudz. Pēc mana subjektīvā vērtējuma:
1. Obligātā iepirkumu komponente (OIK) dažiem patērētājiem radīja elektrības cenu izmaksu kāpumu un, dabīgi, daudzas diskusijas. Lieta kļuva nopietna, kad noskaidrojās, ka MK, un konkrēti Ekonomikas ministrija (EM), ir nelikumīgi slēguši vienošanās ar dažiem biznesa pārstāvjiem par OIK. Atslēgas vārds - nelikumīgi. TV24 “Preses kluba” diskusijās izskanēja summa - ap 4 miljardiem eiro. Tas notika 2009.-2013. gadā. Tika izteiktas aizdomas par iespējamo korupciju.
Daudz ir stāstīts par “Rīdzenes” sarunām. Vai tā nav īstas korupcijas piesegšanas lieta? “Rīdzenes” sarunu dalībnieki zināja, ka viņus noklausās, un lieta nav novesta līdz tiesai. Kas vainīgs? Ja šī lieta ir aizsegs nopietniem koruptīviem darījumiem, tad KNAB pārstāvji, kas nekvalitatīvi veica Rīdzenes sarunu izmeklēšanu un “neredzēja” OIK dīvainus jeb nelikumīgus darījumus, pildīja ietekmīgo personu (politiķu un ministru) uzdevumus un tika piesegti no viņu puses. To vajag izmeklēt un sniegt Latvijas iedzīvotājiem skaidru, loģiski pamatotu atbildi.
2. Situācija ar Latvijas bankas vadītāju. Latvija var dot pozitīvu ziņu pasaulei, ka, pirmkārt, Latvijā nav neaizskaramo personu, otrkārt, Latvijai ir iespēja demonstrēt, ka esam tiesiska valsts. Ģenerālprokurors solīja nodrošināt ātru veikt šīs lietas izskatīšanu .
3. Situācija ar “AB.LV Banku”. Tā ir liela Latvijas banka, kas piedalās daudzos labdarības pasākumos. Latvijā ir slēgtas daudzas bankas. Latvijas bankas izmanto nerezidentu noguldījumus. Tas ir saistīts ar noteiktiem riskiem, bet bankas riskē, jo tas ļauj labi nopelnīt.
Latvijas iedzīvotājiem tas raisa daudzus jautājumus. Labi, ja nav tiešu zaudējumu Latvijai. Pirmkārt, kas kontrolē situāciju ar “netīrās naudas atmazgāšanu” caur nerezidentu noguldījumiem? Oficiāli Latvijā ir FKTK, Latvijas Banka un dažādas drošības institūcijas, ES ir Centrālā banka, papildus ASV notiek dolāru pārvietošanās kontrole. Par AB.LV bankas problēmām ziņa nāca no ASV. Vai lēmumu pieņemšanā par situāciju dažādās Latvijas bankās nav lielā biznesa, citu banku ietekmes?
4. Par sabiedrības šķelšanu. Hibrīdkara (pirmais) nemilitārās karadarbības posms
1) Priekšnoteikumi (katalizatori).
Valsts etniskais sastāvs, reliģisko konfesiju kompozīcija, sociālekonomiskie procesi, tradīcijas un citi katalizatori.
2) Metodes.
Informācijas kampaņas (propaganda - iekšējā un ārējā), ekonomiskās sankcijas, politiskās kampaņas, korupcija, diversijas un citas.
3) Gala rezultāts. Sašķelta sabiedrība.
Pirmkārt, plašsaziņas līdzekļos publicē valsts pārvaldē strādājošo algas, bet nepublicē visu valsts institūcijās strādājošo atalgojumu. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem pamatoti izskatās, salīdzinot ar savu atalgojumu, ļoti lieli Valsts prezidenta, premjerministra, ministru un deputātu atalgojumi, bet, ja tiktu parādīts lielāko atalgojumu saņēmēju TOP Latvijā, tad Valsts prezidents un citi valsts pārvaldē strādājošie nebūtu pirmajā desmitniekā vai pat divdesmitniekā. Vai nav dīvaini, ka daudzu profesiju darbinieki, kas skaļi sūdzas par mazajām algām, negrib savu algu publicēšanu. Solās pat griezties Satversmes tiesā, ja algas tiks publicētas.
Otrkārt, plašsaziņas līdzekļos ir daudz negatīvas informācijas par notikumiem Latvijā. Bieži tiek publicētas puspatiesības. Daži politiķi – populisti, solot asu cīņu ar korupciju, oligarhiem, atrod dzirdīgas ausis. Bieži tiek pārkāpti tiesiskas valsts pamatprincipi. Mums, politiski represētiem, kas izgājuši Sibīriju, tādi skaļi saucieni tiesāt bez tiesas ir atmiņā.
Par notikumiem Krievijā. Krievija ir mūsu kaimiņvalsts. KF prezidenta Vladimira Putina, kas nosaka lietu būtību Krievijā, priekšvēlēšanu ziņojums parlamentāriešiem ir izsaucis plašas diskusijas Krievijā un ārzemēs. Daļa Krievijas iedzīvotāju to uztvēra ar sajūsmu. Ziņojums ilga ~2h, un to var sadalīt ekonomiskajā un militārajā sadaļā.
Pirmkārt, ekonomiskā sadaļa. Vladimirs Putins var atļauties solīt bez pārskata par padarīto, bez solījumu izpildes pamatojuma. Pilnā mērā realizē principu “kā var nesolīt”. Daudzi Krievijas iedzīvotāji atrodas tikai valsts centrālo plašsaziņas līdzekļu, pirmkārt, televīzijas ietekmē, kur nav un nevar būt Vladimira Putina darbības kritikas.
Otrkārt, militārā sadaļa. Šo sadaļu parlamentārieši uztvēra ar lielu sajūsmu, aplausiem un piecelšanos kājās. Militārie eksperti ir nopietni kritizējuši šo sadaļu, kur daudz bija animācijas materiālu jeb multfilmas sadaļa. Parastiem iedzīvotājiem tika radīta sajūsma par savas valsts varenību, nozīmību pasaulē. Šīs sadaļas iespējamie mērķi bija:
1) parādīt KF beidzamo gadu sasniegumus, jo konflikti Ukrainā, Sīrijā vairs neiedvesmo vēlētājus, jo nav taustāmu rezultātu;
2) jaunu ieroču un militāro spēju demonstrācija ļauj attaisnot problēmas vēlētāju labklājības jomā. Krievijā bieži tiek pieminēts Staļins, kas ir bijis varens un uzvarējis II pasaules karā, saņēmis valsti ar arklu un novedis līdz valstij ar raķeti;
3) arī nākamos gadus varēs slēgtajā budžeta sadaļā ielikt tik daudz naudas, lai varētu rast sapratni valsts augstākajā līmenī, lai apmierinātu savas materiālās intereses;
4) iespējams, tas bija mēģinājums citu valstu pārstāvjiem demonstrēt KF militāro varenību un piespiest vairāk rēķināties ar KF vadības viedokli, arī vismaz daļēji atcelt sankcijas.
Satraukumu izsauc KF vadības pārstāvja teiktais, ka pasaule nav iedomājama, nav vajadzīga bez Krievijas. Iepriekš Krievijā tika secināts, ka Putins ir Krievija, tad secinājums ir - nav Krievijas bez Putina, nav pasaules bez Krievijas jeb Putina.