IEVADS. Nosacīti “vecās” demokrātiskajās valstīs parasti veidojās pamatā divi politiskie bloki, piemēram, Lielbritānijā vai ASV. Dabiski papildus ir dažādas arī citas politiskās partijas. Latvijā pagaidām daudzus priecē tas, ka Saeimas sastāvs stipri mainās, tāpat kā arī partijas, kas iekļūst Saeimā. Vai tas ir labi? Kas notika pēc Saeimas vēlēšanām, kad veidojās koalīcija, izpildvara un Valsts prezidenta velēšanas, problēmas Rīgas domē utt.

LIETU BŪTĪBA. Ir izteikti priekšlikumi, kā varētu uzlabot valsts pārvaldi. Piemēram, raksti: MŪSU DZĪVES LIKUMSAKARĪBAS (Mans subjektīvais viedoklis) http://www.kreslins.lv/article/lv/musu-dzives-likumsakaribas-mans-subjektivais-viedoklis.
 Galvenās idejas, kuru pamatojums dots rakstā un intervijā, ir:
1) tautas vēlēts prezidents;
2) profesionāls MK;
3) dot iespēju vēlētājiem atsaukt Saeimas deputātus, kas nepilda solījumus jeb slikti strādā. Nemelot;
4) balanss starp tiesībām un atbildību;
5) atteikties no pensijām, atbilstoši tiek palielināta alga, sākumā brīvprātīgi, juridiski ieviešot principu “Vecāki atbild par bērnu labklājību un attiecīgi bērni par vecāku labklājību”;
6) dot vienotu izpratni par vārdu drošība, fiziskā drošība – aizsardzība, atšķirību starp totāla aizsardzība un visaptverošā valsts aizsardzība NATO valstī. Saliedēt sabiedrību.

Raksts “Prezidenta vēlēšanas un tās gaitas līkloči. Nākotnes iespējamie scenāriji” http://www.kreslins.lv/article/lv/prezidenta-velesanas-un-tas-gaitas-likloci-nakotnes-iespejamie-scenariji

Raksts “Vai varētu uzlabot valsts pārvaldes sistēmu?” http://www.kreslins.lv/article/lv/vai-varetu-uzlabot-valsts-parvaldes-sistemu
Pamatdoma ir par tiesību un atbildības sadali valsts pārvaldē, bet tad jau, kad ir izveidota pozīcija un opozīcija Saeimā. Šie raksti ir veidoti, lai nebūtu tikai dažādu notikumu un situācijas kritika Latvijā, bet izteikti piedāvājumi, kā varētu uzlabot vai risināt problēmas, pirmkārt, Latvijā.
Jāpiekrīt, ka daudzi piedāvājumi prasa papildu izpēti, analīzi un nākotnes prognozi, ja tie tiek ieviesti. Tas ir nopietns zinātniski pētniecisks darbs (ZPD), bet to vajadzētu veikt, lai saņemtu loģiski pamatotu atbildi par priekšlikumu iespēju realizēt vai to neefektivitāti. Pētījumos negatīvais rezultāts arī ir svarīgs jeb būtisks rezultāts, ja tas ir objektīvs un loģiski pamatots, bez politikas.

1. zīm.

LATVIJAS POLITISKĀ NĀKOTNE. Kādas problēmas bija un ir, veidojot MK, Rīgas domes vadību, kur gan ir liela naudas ietekme, bet oficiāli atkal dalās savos politiskajos uzskatos, principos. Tā ir faktu jeb lietas būtības konstatācija. Kā uzlabot situāciju Latvijas politiskajā nākotnē?
Var un vajag analizēt citu valstu pieredzi, bet tagad aktuāls ir karš Ukrainā, vai Eiropā. Vienkāršs jautājums “Kam pieder Krima?” sadala cilvēkus divās grupās, kas atbalsta Ukrainas neatkarību un kas pieļauj citu valstu nepamatotu okupāciju.
Latvijā problēmas radās pēc būtības, kad sāka diskutēt par Stambulas konvenciju. Tajā ir daudz un atbalstāmu priekšlikumu, kas jau ir iestrādāti mūsu likumos un citos normatīvajos aktos. Vajadzības gadījumā tos var papildināt. Tomēr galvenā atšķirība ir sapratnē, kas ir cilvēks? Bioloģiska vai sociāla būtne? Nav svarīgi, kam tic cilvēks, kādas ticības pārstāvis, bet pamatjautājums ir - vai cilvēks ir bioloģiska vai sociāla būtne?

2. zīm.
Atbildot uz šo jautājumu, partijas var sevi identificēt vienā vai otrā blokā. Tas jau bija un ir, izvēloties sociālismu vai kapitālismu. Vai ASV, izvēloties republikāņus vai demokrātus utt. Latvijā nosacīti būtu konservatori un jaunie demokrāti, kas atbalsta Stambulas konvenciju.
Dodiet iespēju Latvijas iedzīvotājiem veikt savu izvēli, tikai konkrēti, formulējot Stambulas konvencijas būtību, kā tas ir 2.zīm, bet ne tās punktus, kas ir iestrādāti vai var būt iestrādāti normatīvajos aktos, nemainot Latvijas Satversmi un principu, ka cilvēks ir bioloģiska būtne, bet ne tikai sociāla.
Lai nobalso Latvijas pilsoņi un Saeima. Ja balsojuma rezultāti sakrīt, tad Saeima turpina darbu, ja nesakrīt, tad Latvijas pilsoņi maina Saeimu un Saeimas deputāti maina savus vēlētājus, piemēram, aizbraucot uz valsti, kur viņu uzskati sakrīt ar šīs valsts iedzīvotāju uzskatiem.
Domāju, tas atrisinātu arī Saeimas koalīcijas un attiecīgi arī izpildvaras veidošanu. Padomāsim un loģiski pamatosim savu izvēli.