IEVADS. Bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji bija vienoti gan balsojot par Latvijas neatkarību, gan barikādes, gan veidojot Baltijas ceļu, bet tagad mēs tiekam sašķelti. No vienas puses, tā ir cilvēka daba, un mēs neesam izņēmums, bet ir jau arī “palīdzība” sašķelt mūs gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, iekaitot ES.
Latvijas politiķi daudz un bieži cenšas attaisnot savas kļūdas, gan atsaucoties uz ES dažādiem dokumentiem, gan uz situāciju pasaulē - COVID, gan uz karu Ukrainā. ASV viceprezidents savā uzstāšanas laikā pie ES līderiem zīmīgi pateica, ka ES galvenais ienaidnieks ir tās iekšējās problēmas. Līdzīgi arī Latvijai tās galvenais apdraudējums ir iekšējās nesaskaņas.

LATVIJAS PRIORITĀTES. Tās nemainās un ir līdzīgas daudzām demokrātiskajām valstīm. Ticība jeb uzticība savas valsts pārvaldes sistēmai: likumdošanas un izpildvarai, tiesu varai un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. Labklājība, ko var atļauties valsts, un tas tiek loģiski pamatots no izpildvaras puses. Drošība, vārda plašākajā nozīmē, kuras sadaļa ir arī fiziskā drošība jeb aizsardzība. Tā ir klasika, bet par to arī ir jāvienojas, pareizi un vietā lietojot šos terminus.

LATVIJAS APDRAUDĒJUMI. To ir daudz. Kā atzīmēju iepriekš, tās ir mūsu nesaskaņas, bet es gribu izdalīt lielāko apdraudējumu tieši mūsu Tēvzemei, un tas ir latviešu dzimstība. Mēs izmirstam. Tad vajag saprast, kādi tam ir iemesli. Latvieši ir dzemdējuši dažādās situācijās un dažādos dzīves apstākļos. Mūsu ģimenē bija 4 bērni, un pats esmu piedzimis II pasaules kara beigās. Kas tagad ir tik būtiski mainījies?
Šis jautājums ir izpētes vērts. Pamatā tam ir divi konceptuālie aspekti: morālais un materiālais. Izteikšu viedokli par vienu aspektu. Par morālo jautājumu. Vai tas ir mūsdienīgi veidot klasisko ģimeni, radīt bērnus? Vērtējot dažādus dokumentus vai dažādas konvencijas, piemēram, Stambulas konvenciju, ir jāatbild godīgi uz jautājumu, vai tie sekmē dzimstības palielināšanu jeb dod pienesumu ģimeņu ar bērniem prestižam vai dod pretēju efektu?
Klasisks piemērs no Somijas, kad cilvēki uzskata par prestižu lietu dienēt savas valsts BS. Daži cilvēki speciāli pat atbrauc no ārzemēm, lai nodienētu noteiktu laiku savas Tēvzemes - Somijas - BS. Vai tas nebūtu cienīgs mērķis Latvijas iedzīvotājiem veidot ģimenes un dzemdēt bērnus? Vārdos jau daudzi politiķi to atbalsta. Bet darbos?
Latvijā mēs izmirstam. Vai Stambulas konvencija paaugstinās dzimstību Latvijā vai pazeminās? Mans viedoklis - pazeminās. Ja mūsdienīgi ir veidot un reģistrēt, piemēram, divu bārdainu vīriešu sadzīvi Latvijas NACIONĀLAJĀ bibliotēkā, ko rāda TV kanālā “euro news”, tad nedomāju, ka tāda mode paaugstinās dzimstību Latvijā.
TEORIJA. Zinātnieki ir pierādījuši, ka laiks uz objekta ir atkarīgs no tā ātruma vai noteiktajā situācijā trīsstūra leņķu summa nav 180 grādi utt., bet tagad jau izsaka versiju, ka mākslīgais intelekts (MI) palīdzēs dzemdēt bērnus un dos pamatojumu tam. Iespējams, tad būs arī pamatojums Stambulas konvencijas idejai par cilvēku dzimtas daudzveidību. Pagaidām, kā Ņūtona teorija fizikā, ir vīrietis un sieviete, kā ASV. 
Universālā miera federācija (UMF). Vispār mana pieredze ar dalību UMF dod cerību, ka vispār dažādu ticību cilvēki pat no dažādām valstīm spēj mierīgi diskutēt un uzklausīt dažādus viedokļus. Viņiem it kā nav kaut kādu skaidri saskatāmu kopīgu mērķu, kā tam vajadzētu būt atsevišķā valstī, piemēram, Latvijā, bet viedokļu apmaiņa notiek un bieži nonāk pie kopējiem secinājumiem.
Latvijas politiķiem derētu pamācīties un iepazīties ar šo pieredzi. Saprotu, ka KF dalība šajā organizācijā izsauks protestus no daudziem cilvēkiem par Latvijas pārstāvju dalību šajā organizācijā vai UMF pasākumos Krievijā.

Jautājuma materiālā puse. Tas ir nosacīti sarežģīts jautājums, kas saistīts gan ar esošo valsts labklājības līmeni, gan ar ticību valsts pārvaldei, bet ir daži aspekti, kas rada jautājumus. Piemēram, jaunai ģimenei ir problēmas ar bērna radīšanu. Daudz kur var lasīt, ka valsts palīdzēs risināt šo problēmu, bet dzīvē tas ir savādāk.
Klasiskā jeb konservatīvā ģimene Latvijā ir iztērējusi vairāk nekā 30 000 eiro, lai sieva apaugļotos, bet nesasniedz panākumus. Viņi spiesti griezties kaimiņvalstī, kur šīs procedūras ir pieejamākas un mazāk izmaksā. Kaimiņvalstī saviem pilsoņiem šo pakalpojumu sniedz par velti. Tas sakarā ar dzimstību. Bet vēl viens piemērs no veselības jomas.
Cilvēkam gados sāpes vēdera jomā un Rīgā viņš saņem ārsta atzinumu, ka tas ir atbilstoši vecumam. Aizbrauc uz kaimiņvalsti, kur ārsti ir pārsteigti, ka nav konstatēts vēzis nierē. Tiek veiksmīgi veikta operācija. Tas bija pirms dažiem gadiem. Vai tas kopumā veicina ticību valsts pārvaldei un izpildvarai? Nedomāju. Varētu saprast, ja tā valsts, uz kurieni devās minētie cilvēki būtu attīstīta Rietumvalsts, bet tā ir tehnoloģiski atpalikusī Krievija. Tas papildus raisa daudz jautājumu.