Ievads. NATO, iesaistot daudzus pasaulē zināmos zinātniekus, pirms apmēram 20 gadiem organizēja pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Šo pētījumu vajadzētu pilnveidot un pateikt par komplekso mūsdienu situāciju gan valstī, gan ES, nosacīti NATO, ANO un pasaulē kopumā, kad starptautiskie likumi, normatīvie akti, vienošanās nepildās. Galvenais arguments ir valsts vai savienības, piemēram, ES militārās spējas. 

Tagad. Karš Ukrainā – Eiropā. Krievija sāka to ar 20. gadsimta ieročiem, jo Krievijai un tās atbalstītājiem bija un ir šādu ieroču un munīcijas lieli krājumi. Rietumvalstīm (ES un NATO) nav tik daudz ne tādu ieroču, ne munīcijas, bet ir vienota sapratne, ka, pirmkārt, ES ir jāpastiprina savas militārās spējas. Baltijas valstis un Polija plāno būtiski palielināt aizsardzības budžetus no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ukraina ar Rietumvalstu atbalstu ir sākusi izstrādāt un izmantot 21. gadsimta ieročus – dronus jeb bezpilota lidaparātus (BPL). Droni kā nazis var tikt izmantots labiem darbiem, bet var tikt izmantots kā ierocis. Divi virzieni: pirmkārt, dronu ražotne un pilnveidošana un, otrkārt, dronu izmantošanas speciālistu sagatavošana.

Globālā dronu akadēmija – var kļūt par ES kopēju projektu. Dabiski, kopā ar dronu ražotni un pilnveidošanu. Tas būtu arī pirmais solis ES kopējo bruņoto spēku (BS) izveidei.

 Pagātne. Nākotni loģiski un pamatoti var plānot, balstoties uz pagātnes un tagadnes pieredzi. Latvijai ir pieredze, ka, tikai palielinot aizsardzības budžetu, nevarēja un nevar būtiski palielināt valsts fizisko drošību. Latvijā pirms II pasaules kara tika iedalīti vidēji 25% no budžeta Kara ministrijai. Tagad Latvija un lielākā daļa ES valstu vienlaikus ir NATO valstis, kuru aizsardzības politika balstās uz NATO kolektīvo viedo (gudro) aizsardzību.

Budapeštas memorands par drošības garantijām tika parakstīts 1994. gada 5. decembrī. Saskaņā ar šo vienošanos Ukraina, Baltkrievija un Kazahstāna atteicās no kodolieročiem, kas bija palikuši to teritorijā pēc PSRS sabrukuma, apmaiņā pret drošības garantijām no Krievijas, ASV un Lielbritānijas https://en.wikipedia.org/wiki/Budapest_Memorandumhttps://www.historycentral.com/Europe/Budapest.html .

Memorands paredzēja, ka šīs valstis apņemas:

1. Cienīt Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas neatkarību un suverenitāti esošajās robežās https://en.wikipedia.org/wiki/Budapest_Memorandum .

2. Atturēties no draudiem vai spēka izmantošanas pret šo valstu teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību.

3. Atturēties no ekonomiskās piespiešanas, lai pakļautu šīs valstis savām interesēm.

 Tomēr 2014.gadā Krievija anektēja Krimu un atbalstīja separātistus Austrumukrainā, kas tiek uzskatīts par Budapeštas memoranda pārkāpumu. Krievija apgalvo, ka šīs darbības bija nepieciešamas, lai aizsargātu krievvalodīgos iedzīvotājus, bet starptautiskā sabiedrība to uzskata par agresiju un starptautisko tiesību pārkāpumu.

ASV un Lielbritānija ir nosodījušas Krievijas rīcību, bet tieša militāra iejaukšanās nav notikusi, jo memorands nesatur juridiski saistošus mehānismus, kas piespiestu valstis rīkoties.

 Mēs uzticamies NATO, bet Igaunijas premjerministre nesenajā pagātnē izteicās par iespējām agresoram ieņemt Igauniju. Secinājumā bija, ka pēc pusgada tas tiks izdzīts no Igaunijas teritorijas. Tas nedaudz uztrauc, jo NATO vadība ir vairākkārt deklarējusi, ka ne cm NATO valstu teritorijas neļausim agresoram ieņemt. Tad var atcerēties filmu par Latgali un agresora ienākšanu tajā un NATO valstu lēmumu pieņemšanas problēmas. Nezinu, vai karu Ukrainā ANO sauc par karu vai speciālo militāro operāciju, kā to formulēja Krievija. Tādas ir mūsdienu dzīves realitātes.

 Nākotne. ES var, balstoties uz ASV pieredzi (50 štati, kas ir atbildīgi par savu štatu iekšējo fizisko drošību un kopējiem ASV BS), veidot kopējos ES BS, kas būtu NATO sastāvā. Ja ES kopprodukts ir ~20% no pasaules kopprodukta, tad, ja katra ES valsts iedalītu, pieņemsim, 2,5% no sava IKP, ES militārais budžets būtu ap 500 miljardiem eiro. Tas ir militārais budžets, kas ļautu uzturēt nopietnus BS un mūsdienīgi tos apmācīt un ekipēt. NATO būtu divi balsti - ASV un ES BS.

Tā būtu Latvijas un ES kopumā militāro spēju attīstības stratēģija. Tas būtu nopietns atturošs faktors potenciālam agresoram. ES nebūtu aizsardzības jomā tik lielā atkarībā no ASV un tās prezidenta.

Latvija nākotnē. Iedalītu, teiksim, 2,5% no IKP ES militārajā budžetā un ņem dalību ES BS izveidē, apmācībā un attīstībā. Varam likvidēt AM, un Latvijas jauniešiem ir iespēja piedalīties ES BS dažādās specialitātes. Mēs varam kļūt par vienu no vadošajām valstīm globālas dronu akadēmijas izveidē un darbības nodrošināšanā. 

Mēs bijām labākie starp Baltijas valstīm (BV) militārajā jomā, kad veidojām NAA, lai sagatavotu mūsdienīgus BS, kad stājāmies NATO. Pamatojums pielikumā.

 Pielikums.

Var pieminēt konkrētu piemēru, kad sagatavoti, profesionāli vadītāji spēj veiksmīgi organizēt darbu savā jomā un Latvijai izdodas būt par paraugu citām valstīm.

Latvija atjaunoja neatkarību un ļoti loģiski veica ceļu iestāties NATO. Tajā laikā mēs bijām paraugs Baltijas valstīm. Es, kā NBS Apvienotā štāba priekšnieks 2000.-2004. gadā, kad stājāmies NATO, minēšu faktus militārajā jomā.

1. Tika izveidota komisija par militāro termiņu ieviešanu, jo Latvijā 50 gadus tie netika veidoti un lietoti.

 2. Izveidojām NAA un izstrādājām mūsdienīgu virsnieku apmācības konceptu, kas tika atzīts un prezentēts starptautiskajās konferencēs un sanāksmēs.

 3. Atjaunojām žurnāla “Militārais Apskats” izdošanu, un tika izveidota starptautiskā redakcija, kuras sastāvā bija Latvijas pirmais AM ministrs akadēmiķis Tālavs Jundzis, Zviedrijas ģenerālis Kārlis Neretnieks, Kanādas profesors Dreifelds un citi cienījami cilvēki, un galvenais redaktors biju es, profesors Kārlis Krēsliņš.

Slēdza Policijas akadēmiju un arī mūsu žurnālu “Militārais Apskats” un to daži politiķi nosauca par “Latvijas veiksmes stāstu”.

 4. Tika organizētas Baltijas reģiona militāro mācību iestāžu konferences, kas ļāva saskaņot karavīru sagatavošanas standartus. Mēs ieviesām Bakalaura programmas NAA kopā ar citām Rīgas augstskolām. Mēs apstiprinājām militāro zinātni un starptautiski akreditējām maģistra programmu “Militārā vadība un drošība”. Mēs izveidojām elektronisko žurnālu “Militārā Zinātne”, lai būtu iespēja publicēt pētījumos militārajā jomā, pirmkārt, maģistrantiem.

 5. NATO “Fellowships Programm 1993.-1994” tika iesniegts darbs “Latvijas Republikas bruņoto spēku izveides koncepcija”, ko atzina par lietderīgu un pieņēma finansēšanai.[1].

 6. AM 2000. gada maijā saņēma NBS Apvienotā štāba iesniegto ziņojumu, kā sagatavot 50 000 karavīru NBS pa kategorijām un pa gadiem.

 7. Mēs izstrādājām Plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas programmu, kas sastāvēja no DOK-1 (NBS attīstības plāns 12 gadiem), DOK-2 (ČETRIEM GADIEM, kas vēlāk bija pamats MAP – Rīcības plānam dalībai NATO un paraugs citām NATO kandidātvalstīm) un DOK-3 vienam gadam.  

 8. Mēs bijām uzaicināti piedalīties koncepta “Kompleksā nākotne – 2030” izstrādē. Citus Baltijas valstu pārstāvjus NATO transformācijas štābā es neatceros. Es biju oficiāli NATO CD&E WG darba grupā.

Baltijas valstis kopā veidoja BALTBAT, BALTPERS, BALTRON, BALTNEST un BALTDEFCOL.

Atvainojos, es pieminu tikai militāro jomu un arī tikai to, kur pats piedalījies. Visu cieņu Latvijas prezidentei V.V. Freibergai, kas prata uzklausīt un atbalstīt pareizās idejas.

[ http://www.kreslins.lv/uploads/file/files/karlis_kreslins_12_06.pdf ]