Budžeta veidošanas laikā diskusijas bieži notiek tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu apstiprina Saeimā, deputāti cenšas paaugstināt savu popularitāti un piedāvā priekšlikumus, kuriem ir tikai lokāla nozīme.

Sākotnēji vajadzētu noteikt budžeta veidošanas konceptuālās lietas. Piemēram, premjerministre noteica “sarkano līniju” – budžeta deficīts <1% no IKP. Labi. Tikai vajag paskaidrot, kādēļ? Vai ES tas ir strikti noteikts? Kādēļ tikpat stingri netiek ievērotas NATO prasības vai rekomendācijas?

Es piedāvāju pārdomām un diskusijām tikai dažas konceptuālas lietas. Par budžeta sadales principiem es izteicu savu viedokli rakstā[1] “Par budžeta veidošanas principiem”.Sākotnēji vajadzēja sadalīt budžeta veidošanas jautājumu divos pamatuzdevumos:

1)                veidot ilgtermiņā budžeta maksimāli iespējamo ieņēmuma daļu. Tas ir, veidot pareizu nodokļu politiku, samazināt ēnu ekonomiku, bezdarbu, iniciēt investīcijas utt.;

2)                pareizi sadalīt budžetu. Pirmkārt, noteikt principus, kā sadala budžetu, kā noteiktas valsts prioritātes un kā tiek izmantoti valsts attīstības plāni: MK Rīcības plāns, Nacionālais attīstības plāns (NAP) un citi dokumenti.

Daži fakti un komentāri

Pirmkārt, Kādēļ pa gadiem samazinās budžets procentuāli no IKP? Paskatāmies tikai beidzamos 5 gadus. Latvijā aug iekšzemes kopprodukts (IKP). Pozitīvs fakts. Budžets ir daļa no IKP. 2010. – 36,9% no IKP; 2011. – 35,4%; 2012. – 32,3%, 2013. – 30,0%; 2014. – 28,9% (plānoja, bet bija 27,7%); 2015. – 27,9% (plāno) no IKP. Nākamos trīs gadus plāno, ka būs neliels samazinājums.

Pēc loģikas „pelēkā vai melnā” ekonomika var iekļūt IKP, bet tā nedod pieaugumu valsts izdevumu sadaļā. Šajā sakarā rodas jautājums, kāda procentuālā daļa no IKP tiek izmantota citās Baltijas valstīs (BV) un vidēji ES? Kādi nodokļi Latvijā ir samazināti, kas tik būtiski ietekmēja budžetu?

Otrkārt, kāda loģika ir ielikta pārmaiņām pa gadiem funkcionālā sadalījumā? http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/95BC2CFABAE723F1C2257A87002D71F5?OpenDocument Tabulas analīze raisa daudz jautājumus.

Kā teica FM pārstāve, tas ir ANO veidots formāts. Kāds pamatojums ir tādi izdevumu sadalei procentuāli no IKP Latvijā? Būtu vēlams dot salīdzinājumu budžeta sadalē ar citām BV un ES vidējiem rādītājiem.

Piemēram, gan absolūtos skaitļos, gan % no IKP un valsts izdevumiem pieaug vispārējie valdības dienesta izdevumi, konkrēti: 2012.gadā - Ls 604 683 623 vai 4,2% no IKP, vai 13% no izdevumiem vai budžeta; ...; 2015.gadā  - 4,3% no IKP, vai 16,4% no izdevumiem. Interesanti, ka pieaugums no IKP tikai 0,1%, bet budžetā tas jau sastāda 3,4%, jo budžets samazinās procentuāli no IKP. Daudzās citās pozīcijās tēriņus plānoja samazināt: aizsardzībai. izglītībai utt. Maz tiek dzirdēts par budžeta sasaisti ar plāniem: Nacionālās attīstības plānu (NAP). MK Rīcības plānu un partiju solījumiem.

Treškārt, kā ar valsts parāda atdošanu pa gadiem? Vai beidzamajos gados ir izveidots valsts parāds apmēram viena gada budžeta apmērā vai ~30% no IKP (tas nav daudz, salīdzinot ar Japānas, ASV vai Grieķijas parādiem % no IKP), bet vai tas nav ekvivalenti tam, ka Latvijā visus šos gadus ir, tērēts vairāk, nekā nopelnīts? Sadalot parādu, uz Latvijas tā sauktajiem veiksmes gadiem, sanāks, ka budžeta deficīts reāli bija daudz lielāks. Jautājumus varētu vēl turpināt, bet man liekās tie ir būtiski, lai saprastu, atbalstītu budžetu un lai atbildētu uz jautājumu, kas veido budžetu - speciālisti vai diletanti.