Jaunākās ziņas

`13. Saeimas vēlēšanas (Mans subjektīvais viedoklis)

  Pirmkārt, KF plašsaziņas līdzekļu Baltijas valstu kritika bija, ir un būs, bet mani pārsteidza Latvijas plašsaziņas līdzekļu tik liela, stipra un bieži neobjektīva…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

KAS JĀDARA LATVIJAI

Autors: Brģen (atv.), Kārlis Krēsliņš

Bieži tiek izteikti kritiski viedokļi par notiekošo pasaulē, ES un Latvijā. Dabiski rodas jautājums: kas jādara Latvijai? Kā Latvju dziesmā dzied tās ir trīs lietas: kontrolēt, trenēties un zināt.

 

Pirmkārt, kontrolēt un pārvaldīt drošības situāciju valstī. Nacionālajā drošības koncepcijā (NDK) ir vārda drošība skaidrojums. Viss valsts budžets ir drošības budžets, jo drošība skar valsts politiku, ekonomiku, sociālo jomu un fiziskā drošība ir tikai viena no drošības jomām. Ukraina ir pamācošs piemērs tam, ka slikti kontrolējot drošības situāciju valstī rodas daudz un dažādu problēmu.

NDK citās valstīs to sauc Nacionālā drošības stratēģija. Nosaukums jau nav primārs, galvenais saprast un zināt šī dokumenta vietu un lomu starp daudziem citiem valstij svarīgiem dokumentiem. NDK ir konceptuālā bāze Nacionālā drošības likuma (NDL) precizēšanai, pilnveidošanai vai jauna uzrakstīšanai. NDL savukārt ir likumīga bāze Nacionālā drošības plāna izstrādei, apstiprināšanai un realizācijai.

Tiek kontrolētas naudas plūsmas, slēgtas aizdomīgu darbību vedušās bankas utt. Tas ir solis pareizajā virzienā. Jābūt, pēc iespējas pilnīgākai informācijai, par nesen iebraukušo cilvēku darbību. Tas ir labi, ka tiek atklātas ieroču, kaut arī vecu, nelikumīgas glabātavas. Jābūt preventīvai informācijai par dažādām cilvēku grupu vai atsevišķu indivīdu nelikumīgajām darbībām. Tālāk uzsvars vairāk uz fiziskās drošības un aizsardzības jautājumiem.

 

Otrkārt, sabiedrībai vajag trenēties dažādu krīžu pārvarēšanai. NATO katru gadu organizē Krīzes pārvaldes mācības. Parasti NATO valstīs izpildvaras vadītājs, Latvijā Premjerministrs (PM), ir Krīzes pārvaldes vadītājs. 2003.gada rudenī, es kā NBS AŠ priekšnieks ziņoju Valsts prezidentei Militārajā padomē par izmaiņām valsts aizsardzības plānošana un organizēšanā.

Latvijā ir Valsts aizsardzības koncepcija (VAK). Tā ir konceptuālā bāze un pamats NBS likuma pilnveidošanai un precizēšanai. Likums savukārt ir bāze dažādu plānu izstrādei. Pirms iestāšanās NATO mēs izstrādājām Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP). Mēs lēmām, ka iestājoties NATO vajadzēs izstrādāt Krīzes pārvaldes plānu.

Tagad Saeimā tiek izskatīts likuma projekts (2.lasījums) Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums. Tas paredz izstrādāt Valsts civilās aizsardzības plānus: valsts, reģionālie un pašvaldību. Līdzīgs dalījums ir Krīzes pārvaldes plāniem.

Plāni dažādi un to ir daudz, bet vai Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji zina par to eksistenci, vietu valsts drošības sistēmā, savu vietu tajos un ir trenēti to izpildei. Atceros komandējumu Zviedrijā, kad tika organizētas lokālās Krīzes pārvaldes mācības. Zemnieks zināja, ka viņam vajadzēs pabarot vietējo militāro vienību, smago automašīnu vietējais īpašnieks norīkoja dažas savas mašīnas Krīzes pārvaldes štāba rīcībā utt. Visi zināja kas un kā jādara. Mēs to zinām? Mēs esam tam trenēti?

Var pieminēt dažādu valstu bēdīgus piemērus, kad valstī sākās vai dabas vai cilvēku radīta krīze un bieži atsevišķu cilvēku un dažreiz arī valsts nespēja to racionāli pārvarēt. Ne velti NATO organizē tādas mācības, bet vai mēs pilnībā izmantojām dotās iespējas mācīties un trenēties krīžu pārvaldē?

 

Treškārt, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem. Parasti nosaka, ka lielākais drauds ir no Masu iznīcināšanas ieročiem (MII), bet tagad arvien biežāk lieto jēdzienu MII un papildus ietekmēšanas ieroči. Kopā atzīmē MIII.

Ir zināms teiciens, ja CNN pateiks jebkurā pasaules punktā, ka tur ir krīze, tad tā arī būs tur. Ne velti demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Kam ir resursi tie var ietekmēt un, pirmkārt, atsevišķu plašsaziņas līdzekļu darbu.

Propagandai ir liels spēks. Viens piemērs, kad parāda sievieti, kas pastāsta, ka Ukrainā bērns tika sists krustā un to parāda par Krievija centrālajiem TV kanāliem. Tad nav, ko brīnīties, ka būs cilvēki gatavi ņemt rokās ieročus un iet karot ar tiem “necilvēkiem”, kas bērnu sita krustā.

Tiek palaista informācija, ka Vācijā emigranti nolaupījuši krievu meiteni Lizu, izvarojuši utt. Par to plaši informē Krievijas sabiedrību, nikni par šo jautājumu uzstājās KF Ārlietu ministrs Lavrovs, rāda vietējo Krievu emigrantu demonstrācijas Vācijā. Policija noskaidro, ka tas neatbilsts īstenībai. Tas jau praktiski netiek atspoguļots KF plašsaziņas līdzekļos. Vai tas nebija mēģinājums šķelt Vācijas sabiedrību, pasliktināt Vacijas vadības reitingu sabiedrībā?

Tagad bieži izskan informācija, kad kārtējais Latvija iedzīvotājs ir devies uz Sīriju vai kādu citu valsti, lai atbalstītu vai ņemtu dalību Daesh (Islāma valsts) darbībā. Daži vēlāk nožēlo tādu savu lēmumu. Cilvēkiem nevajag melot, vajag skaidrot kas ir kas.

Neaizmirsīsim katram cilvēkam trīs galvenos vārdus: ticība un uzticība savas valsts vadībai, labklājība un drošība.

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press