IEVADS. Vienā teikumā. LABI ir domāt, SLIKTI ir nedomāt. Nedaudz izvērstāk. Viss ir daudzos līmeņos, piemēram, atsevišķais cilvēks, ģimene, organizācija (ES, NATO utt.). Kas ir svarīgi: mācīties saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Tas ir darbības algoritms visos līmeņos.

Piemēram, NATO apmēram pirms 20 gadiem organizēja zinātnieku darba grupu, kas veica pētījumu “Kompleksā nākotne - 2030”. Tas bija pamatā, veidojot NATO kolektīvo viedo aizsardzību. ES bija savi pētījumi aizsardzības jomā. Tikai kāda to efektivitāte, ja KF varēja sadalīt Moldovu, Gruziju, Ukrainu (2014. gadā) un sākt karu Ukrainā (2022. gadā). ES nav neko praktiski izdarījusi savu valstu aizsardzībai. Tagad vēlreiz apstiprinās latviešu dzejnieka teiktais “Uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”

LATVIJĀ. Kā atzīmēju ievadā, svarīgi ir arī Latvijā: saprast pagātni, prognozēt nākotni un plānot tagadni. Vienmēr var atrast veidu, kā parādīt nosacīti neseno pagātni gaišās vai tumšās krāsās. Ar to savu iespēju robežās veiksmīgi nodarbojas pozīcijas un opozīcijas partiju politiķi. Atbilstoši tiek prognozēta nākotne un plānota tagadne.

Izlasīju interesantu ziņu “Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.”

Tuvojas Jaunais gads, kas būs arī Saeimas vēlēšanas gads, kad vēlētājiem patiešām vajadzētu darīt labu darbu un piedalīties vēlēšanās, bet loģiski pamatoti izvēlēties partiju, par ko balsot. Vēlētājiem ir jāsaprot, ka viņi var ietekmēt savu un Latvijas nākotni, bet tas ir jāpanāk, mainot vēlēšanu un valsts pārvaldes sistēmu. Daži piemēri.

Pirmkārt, demokrātiskajās valstīs ir trīs pastāvīgas prioritātes: ticība, labklājība, drošība. Ticība valsts pārvaldes sistēmai. Labklājība, kuras līmeni var pamatot valsts pārvaldes sistēma, kurai tic valsts iedzīvotāji. Drošībai tiek veltīts viss valsts budžets, bet atsevišķi tajā tiek izdalīta ārējā fiziskā drošība jeb aizsardzība un iekšējā fiziskā drošība, kas pamatā ir Iekšlietu ministrijas atbildībā.

Otrkārt, vēlētājiem ir jādod vairāk iespēju piedalīties politiskajās aktivitātēs, piemēram, Valsts prezidenta vēlēšanās kā Lietuvā. Ir iespēja piedāvāt vēlētājiem mainīt vēlēšanas sistēmu vai atsaukt deputātus, kuri nepilda dotos solījumus, sk. rakstus [https://www.kreslins.lv/article/lv/vai-varetu-uzlabot-valsts-parvaldes-sistemu , https://www.kreslins.lv/article/lv/vai-latvijas-izpildvara-dara-savu-darbu- utt.]

Treškārt, Latvija ir mūsu Tēvzeme ar savām tradīcijām, kurām jābūt prioritārām jebkurā situācija. Tradicionālā ģimene: vīrietis, sieviete un bērni. Bērnu audzināšana un sagatavošana dzīvei 21. gadsimtā.

Paiet gadi, un tradīcijas mainās arī Latvijā. Mēs katrs ar to sastopamies. Piemērs no dzīves. Kad es atbraucu pie vecākiem ar nesen dzimušo meitu 1968. gadā un vakarā sāku bērniņu mazgāt, tēvs, kas bija dzimis 19. gadsimtā, izteica man piezīmi “Dēls, vai tad mājās nav sieviešu, kas mazgātu bērnu?” Man no jaunajiem virsniekiem pirmajam bija bērns, un tad jau es mācīju savus kolēģus tos mazgāt.

Tā daudz kas mainās laika gaitā, bet tās ir detaļas, jo Latvijā ir savas tautas tradīcijas, kā Dziesmu un deju svētki, Jāņu dienas svinēšana utt. Tas, ka 21. gadsimta bērni vairāk nodarbojas un pārzina elektroniskās ierīces, ir fakts, un tas ir pareizi jāizmanto arī mums, vecākiem cilvēkiem.

SECINĀJUMS. Pēc mana subjektīvā viedokļa, cilvēks iegūst prasmi atšķirt, kas ir labi un kas ir slikti primāri un pamatā savā ģimenē. Man visu dzīvi mani vecāki bija piemērs, kā pārvarēt dzīves grūtības, un māte manās acīs bija un ir sievietes un mātes ideāls. Mana prioritāte bija un ir bērni, mazbērni un tagad jau arī mazmazbērni, jo cilvēka nemirstība ir viņa pēcnācējos.