Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta komentāru? Es rakstu par to, kā ir mainījusies Baltijas valstu (Igaunijas un Latvijas) drošība 2 gadu kara laikā Ukrainā. Svarīgs ir nevis Igaunijas, bet kaimiņvalsts profesionāļa vērtējums.
(Man jautājumus uzrakstīja krievu valodā, bet es atbildēju arī rakstiski latviešu valodā. Jautājumus es netulkoju un nemainīju).
1. На ваш взгляд безопасность Эстонии, Латвии и Литвы за два года войны в Украине выросла, или наоборот появились новые риски, или выросли старые?
 Karš Ukrainā ir laba mācību stunda nosacītām Rietumvalstīm. NATO, ES un nosacītas Rietumvalstis nebija gatavas karam Ukrainā, kad tas skar daudzas Rietumvalstis (netieši NATO, ES) un karā tiek izmantotas pamatā 20. gadsimta konvencionālā kara metodes un ieroči.
Karš Ukrainā iezīmēja arī 21. gadsimta kara specifiku. Droni (bezpilota lidaparāti), liels uzsvars hibrīdkarā metodēm un mākslīgais intelekts. Plašsaziņas līdzekļi jeb masmediji pamatoti ieņem goda vietu masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Tie neiznīcina cilvēkus fiziski, bet iznīcina tos morāli jeb zombē.

2. В чем конкретно безопасность стран Балтии усилилась? А в чем опасений наоборот стало больше?

NATO palielināja ātrās reaģēšanas spēkus no 40 000 līdz 300 000 karavīru. NATO un it sevišķi Baltijas valstīm vajag analizēt KF Bruņoto spēku darbības metodes, karavīru sagatavotības līmeni un militārās tehnikas un ieroču kvalitāti. Saprast karavīru motivāciju karot. Baltijas reģionā ir un tiek izvietotas NATO valstu vienības un, piemēram, gaisa telpas kontrole ir piemērs kolektīvās viedās (gudrās) aizsardzības labs piemērs.
Mans subjektīvais viedoklis: Baltijas valstīs un kopumā NATO valstīs atklāta iebrukuma, kad vajag iedarbināt 5. pantu, nebūs, bet izmantos citas metodes, kas jau tika testētas Ukrainā. “Zaļie cilvēciņi”, glābt, palīdzēt tautiešiem. Šķelt sabiedrību, izmantojot Stambulas konvencijas principus utt.

3. Что должны предпринять страны Балтии, чтобы быть готовыми к потенциальной войне с Россией? Сколько есть времени?
Daudz kas atkarīgs no kara Ukrainā. Ja Krievija zaudē karā, tad ir viena situācija, ja NATO un Rietumi kopumā ļauj karam ieilgt daudzus gadus, tad situācija ir cita. Bet jebkurā situācijā mums vajag spēt saliedēt sabiedrību un nepieļaut tās nopietnu šķelšanos. Tas ir valstīs. Kopā vajag nepieļaut NATO šķelšanos. Mēs esam drošībā, kamēr NATO ir vienota un tās vadība pilda uzņemtās saistības un dara, bet mazāk runā par darīšanu.

4. Каких видов вооружений не хватает странам Балтии прежде всего, чтобы минимизировать последствия возможного вторжения в первые часы после атаки (до подхода сил союзников)?
Es iepriekš atzīmēju, ka varbūtība tieši uzbrukt NATO valstīm ir ļoti minimāla, jo ir cilvēki pašnāvnieki, bet maza varbūtība sastapt valsti pašnāvnieci.
NATO ir izveidoti Bruņoto spēku attīstības mērķi Force Goal. NATO valstīm vajag kopā lemt, kur kādas militārās spējas attīstīt. Piemēram, Latvijā un arī citās Baltijas valstīs ir un spēj gatavot atmīnētāju gan uz sauszemes, gan uz jūras.

5. Вы можете оценить риск того, что ЕС опоздает с подготовкой возможной войны с Россией? Мы видим, что сегодня даже снаряды сделать – это огромная проблема. У России же их кратно больше.
Jā, tāds risks ir. 1. variants. Bizness darbojas savās interesēs, ES tam nevar  pavēlēt kā, piemēram, Krievijā. ES var saražot daudz vairāk arī 20. gadsimta ieroču un munīcijas, bet palaist ražotni prasa laiku un finanses, bet biznesam svarīga ir iespēja nopelnīt.
2. variants. Pāriet uz 21. gadsimta karu Ukrainā. Tas nozīmē piegādāt Ukrainai atbilstošus 21. gadsimta lidaparātus un raķetes, kas piespiestu Krieviju atkāpties vai pamest Ukrainas teritoriju. Bija Budapeštas 1996. gada vienošanās, ka Ukraina nodod kodolieročus Krievijai un trīs lielvalstis - Krievija, ASV un Lielbritānija - garantē Ukrainas robežu neaizskaramību. Laiks pildīt uzņemtās saistības.
6. Есть мнение, что Россия не будет заниматься фактическими военными операциями, а будет заниматься гибридными атаками. Командующий силами обороны Эстонии на прошлой неделе сообщил, что Россия активизировала радиоэлектронную борьбу на Балтике. Глушат GPS. Это скорее про защиту от дронов, или это подготовка к действиям против Эстонии, Латвии и Литвы?
Jā, tās ir 21. gadsimta kara metodes. Tās ir abas versijas kopā. Karš Ukrainā parādīja, ka pieaug dronu un citu bezpilota aparātu, arī zemūdens, loma veikt veiksmīgas militārās operācijas. Tajās pieaug radio elektroniskā kara svars. NATO valstīm un, pirmkārt, Baltijas valstīm tam jāvelta lielāka uzmanība.

Labi, mēģināšu nedaudz iezīmēt situāciju.
Pirmkārt, pēc II pasaules kara valsts varenību noteica kodolieroči  un to daudzums.
Otrkārt, parādoties un pilnveidojoties izlūkošanas triecienkompleksiem (RUK), kas varēja trāpīt mērķī ar lielu precizitāti, kodolieroču loma no militārā viedokļa samazinājās. Tas ļāva noslēgt daudzas vienošanās par kodolieroču ierobežojumiem.
Treškārt, atšķirībā no daudzām austrumu valstīm (Krievijas, Ziemeļkorejas utt.,) nosacītās Rietumvalstis centās ieviest modernas tehnoloģijas militārajā jomā. Biznesa interesēs izskanēja pat doma, ka, piemēram, aviācijā jāmaina lidmašīnas un to modeļi nosacīti bieži. To var redzēt arī civilajā autoparkā.
Ceturtkārt, NATO, ES un nosacītās Rietumvalstis nebija gatavas karam Ukrainā, kad tas skar daudzas Rietumvalstis (netieši NATO, ES) un karā tiek izmantotas pamatā 20. gadsimta konvencionālā kara metodes un ieroči.
Piektkārt, karš Ukrainā iezīmēja arī 21 gadsimta kara specifiku. Droni (bezpilota lidaparāti), liels uzsvars hibrīdkara metodēm un mākslīgais intelekts. Plašsaziņas līdzekļi jeb masu mediji pamatoti ieņem goda vietu masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Tie neiznīcina cilvēkus fiziski, bet iznīcina tos morāli jeb zombē.

Secinājumi
Pirmkārt, mēs uzticamies NATO. Ne viena valsts, ne valstu kopums nespēj 21. gadsimta karā uzvarēt NATO. Tādēļ valsts agresors centīsies veikt uzbrukumu NATO teritorijai - valstij, lai tā nevarētu formāli iedarbināt NATO 5.pantu. Kad ANO ir grūtības karu Ukrainā nosaukt par karu, bet izmanto agresora piedāvāto nosaukumu speciālā militārā operācija, tad iespējas pierādīt, ka nevar tikt iedarbināts NATO 5.pants, ir reālas.
Tādēļ Latvijas pieņemtā vispārējā valsts aizsardzība (VAA), tās darbība pirms NATO 5.panta iedarbības ir ļoti būtiska, un tai ir jābūt uzmanības centrā, stiprinot valsts fizisko aizsardzību. Dabiski, neaizmirstot savu devumu NATO kolektīvajai viedajai aizsardzībai.
Mums vajag atcerēties un zināt savas valsts pieredzi, piemēram, pirms II pasaules kara valsts iekšējā drošība balstījās uz 60 000 lielās Aizsargu organizācijas aktivitātēm, kas pat netika finansēta no Kara ministrijas, kas saņēma vidēji 25% no valsts budžeta finansēm.

Otrkārt, mēs cenšamies atrast papildu variantus valsts aizsardzībai. Baltijas valstīm ir pieredze veidot lokālās aizsardzības sistēmas vai vienības. BALTBAT, BALTRON, BALTNET, Baltijas aizsardzības koledža utt.
Mēs tagad, miera laikā, veidojam militārās vienības ar citām NATO valstīm. To tendenci var papildus attīstīt. Tomēr uzskatu, ka ES ir jāveido savi BS, nevis dublē NATO, bet līdzīgi ASV dot, būt NATO būtiskai sastāvdaļai. Ja ASV vadība nolemj samazināt savu sadarbību ar ES vai ASV, nākas lielāko uzmanību pievērst citiem reģioniem, piemēram, Ķīnas un Taivānas vai Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas utt. problēmas, tad ES var nākties vairāk pašai risināt radušās problēmām militārajā jomā.

http://www.kreslins.lv/article/lv/mana-gramata-gods-kalpot-latvijai


KĀ VEIDOT ES AIZSARDZĪBAS SPĒJAS?
BĢ (rez.) Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

Ievads. ES valstis praktiski visas, izņemot Austriju, Īriju, Kipru un Maltu, ir arī NATO valstis. Karš Ukrainā parādīja reālo situāciju ar aizsardzības jautājumiem NATO un galvenais ES. ES vadība saprata, ka aizsardzības jautājumi ir nopietna ES problēma. Pirmkārt, ES valstīm vajag iedalīt aizsardzībai vismaz 2% no savas valsts IKP, kā tas ir noteikts NATO valstīm. Pagaidām to dara tikai 18 NATO valstis.
Galvenā NATO valsts ir ASV. Tās kopprodukts ir apmēram 20% no pasaules IKP, un ES valstu kopprodukts ir līdzīgs. Krievijas kopprodukts sastāda tikai 0,1 no ASV kopprodukta, bet spēja ražot, piemēram, artilērijas lādiņus tagad ir vairākkārt lielāka nekā ES un arī ASV. Situāciju var mainīt, bet tas prasa laiku.
ASV ir lielāki un mazāki štati ar saviem bruņotiem spēkiem (BS), pirmkārt, Nacionālo gvardi. Štati nedod BS NATO, bet nodrošina savu štatu, pirmkārt, iekšējo fizisko drošību, kā to darīja Aizsargu organizācija Latvijā pirms II pasaules kara. Vai ES nevarētu izmantot ASV pieredzi BS veidošanā un ES BS būt līdzvērtīgiem ASV BS NATO organizācijā?

ASV aizsardzības struktūras. Amerikas Savienoto Valstu bruņotie spēki, kas sastāv no pieciem galvenajiem spēku veidiem jeb zariem: armijas (SZS), jūras kājnieku korpuss, jūras kara flote, gaisa spēki un krasta apsardze. Katram šim zaram ir savs štābs, budžets, personālsastāvs un funkcijas, bet visi tie ir pakļauti ASV prezidentam, kurš ir bruņoto spēku virspavēlnieks, un ASV aizsardzības sekretāram, kurš ir BS civilais vadītājs https://lv.wikipedia.org/wiki/ASV_bru%C5%86otie_sp%C4%93ki.

Katram ASV štatam ir arī savs bruņotais spēks, ko sauc par štata gvardi (state guard). Štata gvardes ir brīvprātīgas militāras organizācijas, kas ir pakļautas štata gubernatoram un var sniegt palīdzību civilajām iestādēm, kā arī aizstāvēt štata teritoriju un iedzīvotājus. Štata gvardes nav daļa no ASV bruņotajiem spēkiem un nav saistītas ar federālo gvardi (national guard), kas ir rezerves spēku zars, kas var tikt mobilizēts federālajām operācijām https://lv.wikipedia.org/wiki/ASV_%C5%A1tati .

ASV kopējie bruņotie spēki ir ASV militārās varas izpausme, kas ir viena no lielākajām un spēcīgākajām pasaulē. ASV bruņotie spēki ir iesaistīti daudzās militārās operācijās un misijās gan ASV, gan ārvalstīs, lai veicinātu ASV nacionālās intereses, aizsargātu ASV drošību un sabiedrotos, kā arī veidotu mieru un stabilitāti globālā līmenī. ASV bruņotie spēki ir arī lielākais ASV federālā budžeta patērētājs, kā arī lielākais ieroču un militārās tehnoloģijas ražotājs un eksportētājs pasaulē.

Kā veidot ES aizsardzības spējas? Tagad ES rodas kopēja sapratne par aizsardzības budžeta nepieciešamību, par nepieciešamību veidot un attīstīt mūsdienīgu kvalitatīvu un kvantitatīvu militārā ekipējuma, lādiņu, dronu jeb bezpilota lidaparātu (BLA), arī zemūdens utt. ražotni. Vācijas kanclers iniciējis ir šo darbu.

ES veido kopējo aizsardzības budžetu, kas tiek izmantots līdzīgi ASV militārajam budžetam. Dabiski, tiek izveidota arī komandvadības sistēma, kuru apstiprina ES politiskā vadība. Šis jautājums prasa papildus juristu izpēti. ES BS kopā ar ASV BS veidotu kodolu NATO BS. Vienlaikus ES BS spētu vajadzības gadījumā aizstāvēt ES valstu teritoriju, pirms pieslēdzas pārējās NATO valstis.

Papildinājums. Loģiski pamatots viedoklis par iespējamo karu ar Krieviju. https://youtu.be/KOTdPM1M84o?si=FPzgDZjUzxwqcvBf .