IEVADS. Bieži cilvēki pamatoti nesaprot, kas par ko atbild? Tā ir taisnība, jo, esot koalīcijas padomei, ko vada premjerministrs un kur piedalās tajā gan izpildvaras, gan likumdošanas varas pārstāvji, koalīcijas padome nosaka, gan kā darboties katrā situācijā, gan kā balsot par svarīgiem jautājumiem. Tad ir grūti saskatīt šo divu varu neatkarību un Latvijas iedzīvotājiem noteikt, kas par ko atbild.

Uzstājoties Saeimas 31. maija, plenārsēdē par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, es teicu: “Vakar (30.05.) manas grāmatas prezentācijā izskanēja: “Dzīve ir skola, kur vieni mācās no kļūdām, bet citi piegādā mācību materiālus”.

Šī likuma precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota. 

Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienēja PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem dienests PSRS BS tiek ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā, jautājums būtu atrisināts.

Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā.” Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas.

Mani ir informējuši vairāki karavīri – pensionāri, ka 2014. gada likums par dienesta gadu ieskaitīšanu vecuma pensijas darba stāžā nedarbojas. Es tam neticēju, jo domāju, ka kaut kāda informācija ir sagrozīta. Bet vienmēr vajag pašam pārbaudīt. 

Es aizgāju uz Vidzemes VSAA nodaļu precizēt savas vecuma pensijas darba stāžu. Izrādījās, ka man arī ne viss dienesta laiks PSRS BS atbilstoši 2014. gada likumam par vecuma pensijām ir ieskaitīts darba stāžā. Palicis 2010. gada variants, kad darba stāžā ieskaitīja tikai mācības akadēmijā un aspirantūrā. 

Uz manu jautājumu, kādēļ nav ieskaitīts viss dienesta laiks (29 gadi), bija negaidīta atbilde: pierādi, ka esi dienējis PSRS BS. Mans stāsts par tādas informācijas esamību AM ierēdni neinteresēja. Norunājām, kas es atnesīšu izziņu no AM par dienestu PSRS BS. Sazinājos ar AM, un man elektroniski atsūtīja noskenētu izziņu ar visiem zīmogiem un parakstiem. 

Es aiznesu uz VSAA šo izziņu, bet saņēmu atziņu, ka vajag oriģinālu un labāk būtu oriģinālu aizvest uz Alūksnes VSAA nodaļu, jo es esmu pierakstīts Alūksnes novadā. Pa pastu AM man atsūtīja oriģinālo izziņu. To visu iznāca darīt darba laikā. 

Aizbraucu uz Alūksni, atradu VSAA, un tad mani sagaidīja jauns pārsteigums. Ierēdne apskatīja manis atvesto izziņu par dienestu PSRS BS, oriģinālu, bet nepaņēma, jo viņai bija atsūtīta no Rīgas tās kopija ar manu vīzu. Tad negaidīti parādījās jauna prasība, kur ir dokuments, ka es esmu atteicies no PSRS un KF pensijas.

 Mans skaidrojums, ka aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, kad bija AM vadītājs otro reizi, pieprasīja karavīriem, kas vēlas turpināt dienestu NBS, atteikties no KF pensijām. Lielākā daļa, ieskaitot mani, parakstīja dokumentu, ka atsakās no KF izdienas pensijām. Daži nepiekrita atteikties no KF izdienas pensijām. Viņi tika pakāpeniski, bet diezgan ātri, atvaļināti no NBS. 

Kad 2005.gadā atvaļinājos no NBS un sāku kārtot izdienas pensiju, man pieprasīja atnest no KF vēstniecības Sociālās daļas izziņu, ka nesaņemu pensiju no KF. Es tādu izziņu atnesu, un man nokārtoja izdienas pensiju ar 42 gadu izdienu. 2010. gadā, kad man palika 65 gadi, man aprēķināja vecuma pensiju, kas izrādījās lielāka nekā karavīra ģenerāļa ar 42 gadu izdienu pensija. Vai tas neliek aizdomāties jauniešiem par dienestu NBS un sagaidāmiem labumiem? 

Manā klātbūtnē ierēdne piezvanīja, ja pareizi atceros, kādai Ludmilai, kas pateica manu lūgumu neatbalstīt - atteikt. Alūksniete, pēc manām izjūtām, nejutās labi, bet pateica, ka pilda priekšniecības norādes. Mēģināja jau pamatot. Jautāja - vai es esmu saņēmis PSRS pensiju? Un kad es pateicu, ka nē, tad priecīgi parādīja likumā rakstīto, ka ieskaita tiem, kas ir atteikušies no PSRS pensijas.

No VSAA saņēmu izziņu “Izskatot Jūsu 14.05.2018. iesniegumu (reg. Nr. 18/1132662) VSAA ir pieņēmusi lēmumu, ar kura saturu var iepazīties www.latvija.lv. ” Cik daudzi pensionāri, kuriem ir iespēja tikt pie interneta, tur atradīs viņiem rakstīto atbildi? Vai vispār tas ir sūtījums “trīs mājas tālāk.” 

Piedāvāja man sūdzēties tiesā. Tas bija vēl viens pārsteigums. Jā, Latvijas tiesām patiešām nav ko darīt! Atgriežoties Rīgā, es sazvanīju AM ierēdni, kas gatavoja izziņu par dienestu PSRS BS un palūdzu sagatavot izziņu par manu divkāršu atteikšanos no PSRS un KF pensijas. Taisnību sakot, tas ir nepatīkami, bet pelnīti Saeimas deputātam, kas pieņem nepilnīgus jeb neprecīzus likumus un nepieļaujami, ka tā ierēdņi izturas pret parasto cilvēku, karavīru. 

Taisnību sakot, es šos likuma grozījumus iniciēju 2013. gadā, bet 2014. gadā, kad likumu izskatīja Saeimā, es jau pats biju nolicis deputāta mandātu. Tagad jau vairākus gadus cenšos Saeimas pieļautās kļūdas labot [1]. Tas bija par likumdošanas varas kļūdām. 

Bet izpildvara arī šajā jautājumā uzvedas tā, ka iedzīvotāju acīs tās prestižu nepaaugstina. Dažādu dokumentu pieprasīšana, kurus var caur internetu saņemt no atbilstošās iestādes. Tos pieprasa ne visus uzreiz, bet pakāpeniski, un ierēdņi ir gatavi vienmēr atrast jaunu ieganstu, lai atteiktu. Dažreiz liekas, vai tā nav neoficiāla jeb netīša kukuļa pieprasīšana? 

Es daudzas lietas esmu pārbaudījis uz sevis. Tiesu izpildītāju darbību, kad runa ir par lielām naudas summām vai noziegumiem, plaši apspriež plašsaziņas līdzekļos. Tomēr daudz ir nelielu pārkāpumu, kas vienkāršam cilvēkam rada lielas problēmas. 

Es biju galvotājs vienam mājas pirkumam. Pircējs - mājas saimnieks - nevarēja samaksāt ikmēneša maksājumus un dabiski bankrots. Man kā galvotājam nobloķēja visus kontus, bet mājas saimniekam tikai pēc pusgada. Tas pirmkārt, jo saprotams no Saeimas deputāta var vairāk saņemt naudas.Otrkārt, kad es aizņēmos naudu no radiem un draugiem, samaksāju bankai un saņēmu no bankas dokumentu, ka tai vairāk nav pretenziju pret mani, aiznesu šo dokumentu tiesas izpildītājam, viņš pateica – tas ir labi, ka bankai nav pretenziju, bet man vēl maksāsi dažus tūkstošus. Vari sūdzēt tiesā. 

Citi piemēri. Cilvēkam atsūta, it kā atsūta, jo, iespējams, tā nav nemaz sūtīta, bet ir noruna ar pastu, ierakstītu vēstuli, kuru viņš nav saņēmis. Cilvēks nesaņem informāciju par soda sankcijām, par nepieciešamību ierasties tiesā utt. Sekas dažreiz ir ļoti bēdīgas – ir spiesti maksāt lielus sodus, daži zaudē dzīvokļus utt. Likums neesot pārkāpts. 

Cilvēku aizbraukšanai no Latvijas ir daudz iemeslu, bet, domāju, arī ierēdņu attieksme pret cilvēkiem dažreiz izsauc lielu neapmierinātību un dusmas. Padomājiet. Ceru uz sapratni. 

[1] Rīgā, 2016. gada 21. septembris, Nr…. Sociālo un darba lietu komisijai

Priekšlikums likumprojektam ''Grozījumi likumā '' Par valsts pensijām'''' (.Nr. 507/Lp12) 2. lasījumam.