Jaunākās ziņas

NĀKOTNES PASAULE

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

KĀDA IR VALSTS AIZSARDZĪBAS POLITIKA?

Autors: Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Tagad, hibrīdkara laikā, nepieciešams vēlreiz precizēt NBS vietu Latvijas drošības sistēmā. To var izdarīt, zinot un saprotot valsts aizsardzības politiku un īstenojot valsts militāro stratēģiju. Latvijā ir Valsts aizsardzības koncepcija (VAK), bet tajā nav skaidri formulēta valsts aizsardzības politika un valsts aizsardzības koncepts. Dokuments ļauj dažādi traktēt NBS uzdevumus.

 

Darbības algoritms ir šāds: tiek veikta militāro draudu un risku analīze, kas ļauj pamatoti izstrādāt Valsts militāro stratēģiju, kurā ir jānosaka NBS vieta valsts drošības sistēmā. Šis dokuments ir konceptuāla bāze Nacionālo bruņoto spēku likumam, un tajā tiek noteikti NBS galvenie uzdevumi.

 

NORMATĪVO AKTU BĀZE

 

Nedaudz detalizētāk par drošības un valsts aizsardzības jautājumiem. Latvijā ir Nacionālā drošības koncepcija, daudzās valstīs ir Nacionālā drošības stratēģija, līdzīgi kā ir ES Drošības stratēģija. Latvijas Nacionālās drošības likumā (turpmāk – likums) ir noteikts, kas par ko atbild šajā jomā.

 

Piemēram, par fiziskās drošības jautājumiem: Aizsardzības ministrijas (AM) kompetencē ir militārās drošības jautājumi jeb AM atbild par ārējo militāro draudu un risku neitralizēšanu. Iekšlietu ministrijas (IeM) kompetencē ir iekšējās drošības jautājumi. Konkrēti likums nosaka:

 

11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence

(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku; 2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus; 3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību.

 

Papildus ir noteikti aizsardzības ministra uzdevumi. Tātad AM kompetencē ir noteiktas tikai trīs galvenās pamatfunkcijas vai atbildības jomas: valsts aizsardzības politika, kuras pamatā ir Nacionālā vai Valsts militārā stratēģija (VMS), tagad Latvijā - Valsts aizsardzības koncepcija (VAK), aizsardzības budžets, personāla pārvalde un militārā izglītība.

 

VMS nosaka valsts aizsardzības politiku. VMS – tā ir reģiona drošības situācijas analīze un stratēģijas koncepts. NATO valstīs tā pamatā ir kolektīvā aizsardzība, kas darbojās uz viedās (gudrās) aizsardzības principiem.

 

Valstī jāizvēlas savu militāro ambīciju līmenis (ES Aizsardzības jautājumu komisija ir izstrādājusi un formulējusi nacionālo bruņoto spēku militāro spēju prasības katram līmenim), un katra NATO valsts papildus uzņemas savu bruņoto spēku attīstības mērķus (Force goals – FG). Noteikti militārajā stratēģijā ir jānosaka resursi valsts aizsardzības politikas īstenošanai. 2006.gadā tika izstrādāts, NAA seminārā prezentēts, un žurnālā „Militārais Apskats” publicēts VMS projekts[1].

 

Spēkā esošā Nacionālo bruņoto spēku likuma ir skaidri formulēti NBS uzdevumi. Kādi konceptuāli grozījumi likumā notika saistībā ar iestāšanos NATO, ES un pārejot uz kolektīvās aizsardzības konceptu?

 

Nekādi – ne likumā, ne Latvijas Valsts aizsardzības koncepcijā un, galvenais, aizsardzības struktūras darbībā un valsts vadībā esošo cilvēku domāšanā. Vai tagad nebūtu īstais laiks precizēt un skaidri formulēt NBS uzdevumus, kas ļautu pamatoti noteikt NBS prioritātes un attiecīgi noteikt sarkano līniju, kuru nedrīkstētu pārkāpt, neapdraudot valsts drošību militārajā jomā?

 

Parasti par valsts drošības un aizsardzības stratēģijas jautājumiem plaši diskutē sabiedrībā. Piemēram, Francijā tika organizētas vairāk nekā 40 atklātas diskusijas par šiem jautājumiem, pirms tika izdota Francijas „Baltā grāmata”. Tas bija pamats pieņemt un īstenot lēmumu par Francijas atgriešanos NATO militārajās struktūrās. Francijas Bruņotie spēki (BS) ir noteikuši apvienoto spēju prioritātes jeb galvenos attīstības virzienus: plānošana un komandvadība – C2, Kosmosa apvienotā pavēlniecība, kiberkarš, speciālās operācijas, apvienotā loģistika (nodrošinājums), militārā izlūkošana.

 

ANALĪZE

 

Pirmais oficiālais variants: Latvijas valsts aizsardzības politikas pamatā ir kolektīvās aizsardzības princips, un mēs atbilstoši NATO dotajam solījumam esam gatavi sūtīt misijās vienības līdz bataljonam.

 

Otrs neoficiālais variants: Latvija papildus plāno patstāvīgi aizstāvēt savu teritoriju. Tas ir variants, kuru it kā visi atbalsta, bet neviens neskaidro, kāds ir šī varianta mērķis un kādi resursi vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi. Speciālisti var pamatot, kādi resursi ir vajadzīgi vienam un otram variantam, un Saeimā jāizlemj, kuru variantu atbalstīt.

 

Gruzijas piemērs parādīja, ka necivilizēti BS spēj 5 dienu laikā sagraut BS, kuru izveidē un uzturēšanā bija iztērēti ~10 miljardi dolāru. Pēc Gruzijas vicepremjera atzinuma, vajadzēja 6-8 miljardus eiro, lai izveidotu, un apmēram tikpat, lai uzturētu Gruzijas BS, kas spētu cīnīties un aizsargāt Gruzijas teritoriju pret Krievijas BS. Igaunija saglabā obligāto militāro dienestu un plāno (2010.gads) iepirkt ieročus tuvāko 10 gadu laikā par ~4 miljardiem eiro. Tādi dati vai argumenti ir jāzina Saeimas deputātiem, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu par valsts aizsardzības politikas principiem, par Valsts militāro stratēģiju un spētu atbildēt vēlētājiem par pieņemto lēmumu. Jābūt tiesību un atbildības balansam.

 

PRIEKŠLIKUMI

 

Pirmkārt, atbilstoši Nacionālajā drošības likumā noteiktajiem AM kompetencē esošajiem uzdevumiem izstrādāt Valsts militāro stratēģiju, kas noteiktu jauno Latvijas, kā NATO valsts, aizsardzības politiku, kuras pamatā ir kolektīvās aizsardzības principi.

 

Otrkārt, NBS ir uzsākuši savas struktūras reorganizāciju, kas jāturpina, ņemot vērā jauno valsts aizsardzības politikas pamatprincipu – kolektīvo aizsardzību. Tas nozīmē, ka NBS galvenais uzdevums ir dalība kolektīvajos aizsardzības spēkos.

 

Šajā sakarā loģiski izriet šādi priekšlikumi: NBS ir divas galvenās prioritātes: pirmkārt, dalība kolektīvajos spēkos – starptautiskajās operācijās (SO), NATO Ātrās reaģēšanas spēkos (NRF) un ES Kaujas grupā – un, otrkārt, kvalitatīvs NBS personāls – ir jāpilnveido militāro mācību un izglītības sistēma.

 

Piemēram, jāveido Latvijas Nacionālās drošības akadēmija (LNDA), kas būtu valsts akadēmija un pildītu AM un IeM pasūtījumus. Akadēmijā ietilptu vai tās metodiskā pārraudzībā būtu gan Aizsardzības, gan Robežsardzes, gan Policijas koledžas. AM kompetencē ir personāla pārvalde un militārā izglītība[2].

 

Treškārt, Aizsardzības ministrijai ir jāoptimizē sava struktūra, par stratēģisko mērķi izvirzot šo divu galveno NBS prioritāšu nodrošināšanu.

 

Ceturtkārt, ZS galvenais uzdevums ir palīdzēt garantēt valsts iekšējo drošību (tas ir jānorāda Nacionālās drošības likuma AM kompetencēs - vai Zemessardzei ir jābūt IeM struktūrā), būt gatavai veikt uzņēmējvalsts noteiktos uzdevumus un Latvijas iedzīvotāju patriotisko audzināšanu. Latvijā bija labs piemērs valsts iekšējās aizsardzības nodrošināšanai un iedzīvotāju patriotiskajai audzināšanai – Aizsargu organizācija[3]. Vai ZS, esot NBS sastāvā, šajos jautājumos dara vairāk, nekā to darīja Aizsargu organizācija, kas nebija pat Kara ministrijas sastāvā?

 

SECINĀJUMS. Ja NBS saņem mazāk nekā pusi finanšu līdzekļu no plānotā agrāk (2% no IKP, un kad tika pieņemti FG, plānota dalība NRF un ES Kaujas grupā), tad AM ir jāpārstrādā funkciju saraksts, atstājot tikai funkcijas, kas nodrošina Nacionālās drošības likumā AM noteikto kompetenču izpildi. Tas ļaus loģiski pamatoti reorganizēt un optimizēt gan NBS, gan aizsardzības struktūru kopumā un nodrošinās loģisku budžeta izstrādi.



[1] Militārais Apskats, 2006., Nr.1(121).

[2] Nacionālās drošības likums

[3] Kārļa Krēsliņa prezentācija 2009. gada 12. jūnijā „Aizsardzības struktūras restrukturizācija.”

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press