Ievads. Tas bieži ir atkarīgs no demokrātijas esamības valstī vai četru neatkarīgu institūciju - likumdevēja, izpildvaras, tiesu sistēmas un plašsaziņas līdzekļu - efektīvas darbības. Dažās valstīs ir laba konstitūcija, bet tā nestrādā, jo nav efektīvas tiesu sistēmas un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu.

Kas notiek Latvijā? Daži piemēri.

Kādēļ es kandidēju uz Saeimu? Savulaik atteicos no PSRS BS ģenerāļa amata, demobilizējos un atnācu uz Latviju, lai piedalītos NBS izveidē. Man bija tas gods piedalīties Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (NAA) izveidē, pildīt akadēmijas prorektora un vēlāk rektora pienākumus, kā arī, Latvijai stājoties NATO, 2000.-2004. gadā pildīt NBS Apvienotā štāba priekšnieka pienākumus. Visu laiku esmu strādājis ar vienu domu - kā izveidot un tad uzlabot, sakārtot Latvijas aizsardzības sistēmu. Detalizēti es to aprakstīju grāmatā „Gods kalpot Latvijai”. NAA man ir kā bērns. NAA tika veidota kā moderna militārā augstskola. Tās veidošanā un attīstībā ielikām sirdi un dvēseli.

Atbilstoši likumam es 60 gadu vecumā demobilizējos un turpināju pildīt NAA profesora, Aizsardzības zinātņu centra (AZC), Senāta vadītāja pienākumus. Daudz ko izdevās sasniegt, bet, pēc manām domām, lielākas iespējas sakārtot aizsardzības jomas normatīvos aktus ir Saeimā. Tajā skaitā palīdzēt paaugstināt karavīru sociālās garantijas. Tādēļ es ar vēlētāju atbalstu atnācu pildīt Saeimas deputāta pienākumus.

Likumi ir jāpilda vai jāmaina^[1]. Nacionālas drošības likuma (NDL) 11. pants nosaka Aizsardzības ministrijas kompetenci:

(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;

2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus;

3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību. (Nekas nav teikts par iekšējo drošību, likumu ievērošanu un kārtību valstī).

Varam aplūkot pa punktiem, kā tas tiek realizēts. 1) Kas jādara? Jāizstrādā un jāīsteno valsts aizsardzības politika. Liekas, skaidrs un saprotams uzdevums. Vai tas ir izdarīts? Vai Latvijas nodokļu maksātāji saprot un zina, kāda ir valsts aizsardzības politika? Vai karavīri un pat AM un NBS vadība var pamatoti atbildēt uz šo jautājumu? Domāju, ka nē. Pārbaudiet – pajautājiet!

2) Vai Latvija pilda savu solījumu, stājoties NATO, iedalīt 2% no IKP aizsardzībai? Nē, nepilda. Vai Latvija pilda savus likumus, jo likumā bija paredzēts līdz 2013. gadam iedalīt aizsardzībai 2% no IKP? Jau iepriekš Neatkarīgajā Rīta Avīzē (NRA) rakstīju, ka aizsardzības ministrs nepilda likumu.

3) Protams, šis punkts tiek pildīts, bet vai kvalitatīvi? Šajā jautājumā var būt dažādi viedokļi. Manuprāt, pārvērst NAA par militāro vienību, atsakoties no normālas augstskolas statusa, ir solis nepareizajā virzienā. NATO un citas Baltijas jūras valstu militārās akadēmijas cenšas karavīriem nodrošināt civilajiem standartiem atbilstošu izglītību.

Kā daži saprot likumus. Normatīvajos aktos ir noteikts, ka militārajās vienībās nevar nodarboties ar politisko aģitāciju. Domāju, ka tas ir pareizi. Vai Saeimas deputāti var tikties ar karavīriem? protams, ka var - piemēram, noskaidrot par karavīru problēmām vai citiem jautājumiem, nenodarbojoties ar politisko aģitāciju. Dažkārt esmu lūgts LU nolasīt lekciju vai piedalīties diskusijās par aizsardzības jautājumiem, un es labprāt piedalos šādos pasākumos.

Es kā habilitētais inženierzinātņu doktors un karavīrs ar ~43 gadu izdienu piedāvāju novadīt nodarbības NAA, piemēram, organizēt konsultācijas kadetiem fizikā vai matemātikā pat par velti. Atbilde mani pārsteidza: es, tiekoties ar karavīriem, sevi reklamējot. Vai tas ir noteikts likumā? Nedomāju.

Tad sanāk neloģiski: Saeimas deputāti, kādas komisijas sastāvā izbraucot uz militārajām vienībām, vai noteiktas partijas politiķi, vadot ministriju, sevi „nereklamē”? Atbilde ir vienkārša: daži cenšas tulkot likumus kāda vai savās interesēs. Žēl, ka tas notiek Latvijā.

Man savulaikā atklātā tekstā teica, ka nevajag kritizēt priekšniecību, un tad viss būs labi un būsi gaidīts viesis. Es zinu spārnoto teicienu: „Norādīt uz priekšnieka mazo kļūdu ir Tava lielā kļūda”. Rakstot, piemēram, par to, kā ministrs nepilda likumus, es apzinājos sekas. Man vajadzēja nolikt 11. Saeimas deputāta mandātu, mani neaicina uz NBS un pat NAA pasākumiem. Jā, nepatīkami.

Tikai es uzdodu sev un lasītājiem jautājumu: „Vai, redzot likumu pārkāpumus, sliktu darbu utt., par to nav jāsignalizē sabiedrībai?” Manas iespējas to izteikt caur plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti ierobežotas. Manam viedoklim var nepiekrist, esmu gatavs diskusijām. Savu viedokli es paužu atklāti, komentārus vienmēr rakstu ar savām koordinātēm.

Piebilde.

Es atcerējos arī beidzamos sava darba gadus Maskavas militārajā akadēmijā, kad, praktiski, katru lekciju sāku ar ~10 minūšu ievadvārdiem par situāciju Baltijas valstīs un, pirmkārt, Latvijā. Es pats nezināju, ka blakus telpā aiz tāfeles 42 katedras pasniedzēji nākuši paklausīties. Tas jau nu gan bija pārkāpums, bet man neviens to nepārmeta. Tagad Latvijā, es pat vairs nevaru organizēt kaut vai konsultācijas ar kadetiem. Vai to aizliedz mūsu likumi? Domāju likumi atļauj, bet vēlās aizliegt atsevišķi priekšnieki.

Varētu piekrist viedoklim aizliegt politiķiem ņemt dalību militāro vienību pasākumos, bet tad jau vajadzētu veidot profesionālo MK. Citādi jau dīvaini sanāk, kad ministrs, parlamentārais sekretārs ir politiķi un viņiem ir dota iespēja visu laiku kontaktēties ar karavīriem, bet citu partiju pārstāvjiem tā ir liegta. Kā ar civilistiem, kas strādā AM struktūrās? Vai viņi var būt vienlaicīgi kādas partijas pārstāvji? Tādu jautājumu ir daudz. Vai mēs, vismaz daži no mums, saprotam esošos likumus?