Jaunākās ziņas

Grāmatas "No lauku puikas līdz ģenerālim" atvēršanas svētki 2017.gada 22.novembrī Latvijas kara muzejā

Šo vakaru gribētos sākt ar Ojāra Vācieša vārdiem:   Šo pašu svētāko Tu neaiznirsti: Vai Jūras dzīlēs nirsti, Vai draugu pulkā dali savu prieku Vai viens…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Kā iekarot NATO valsti?

Autors: Brig.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Daudz ir rakstīts un diskutēts par mazticamu scenāriju, ka Latvija tiek okupēta, un tad pēta, cik dienās tas varētu notikt. Teorētiski tāds scenārijs var notikt, bet praktiski, kamēr pastāv NATO, tas nav iespējams. Tas nozīmētu, ka NATO valsti nevar iekarot? Nē, piemēram, Latviju var iekarot. 

PACENTĪŠOS ROSINĀT LASĪTĀJUS UZ PĀRDOMĀM. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli var tikt pielīdzināti masu iznīcināšanas līdzekļiem [1]. 

Katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība vai uzticība savai valsts vadībai, labklājība un drošība. Apskatīsim detalizētāk tikai vienu sadaļu – ticību vai uzticību savas valsts pārvaldei. Domāju, tas ir visiem zināms un plaši tiražēts atzinums, ka Latvijā uzticība savai valsts vadībai ir ļoti zema. Kādēļ tas ir tā?

 

 

 Vienkāršāka un populārākā atbilde – slikti strādā, bet tas nav tik vienkārši. Vai daudzi saprot tiesību un atbildības jomas starp Saeimu un MK? Demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas struktūras: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Vajadzētu būt, ka Saeima atbild par likumu esamību un to kvalitāti, bet izpildvara par budžeta godīgu izpildi un MK noteikumu izstrādi un izpildi. 

Kā tas tiek realizēts Latvijā? Ir konceptuālas lietas:

1) kā atdalīt likumdošanas un izpildvaru, ja darbojas koalīcijas padome premjerministra vadībā, kur piedalās ministri un pozīcijas deputāti, kur tiek lemts par Saeimas un MK aktivitātēm; 

2) politiskajā cīņā tiek izmantoti drošības dienesti. Tas ir grūti pierādāms, bet tādu pieņēmumu ir izdarījuši vairāki politiķi, pirmkārt, bijušie [1], un tam ir loģisks pamatojums. Piemēram, televīzijas diskusijās vienas partijas vadītāja pasaka par citas partijas vadītāju, ka viņa nākotnē nesaņems pielaidi valsts noslēpumiem. To saka cilvēkam, kam ir pielaide. No kurienes tāda informācija? 

Kā daži KNAB darbinieki var “noņemt” vai sabojāt karjeru un reputāciju KNAB priekšniekiem, kurus atlasīja ļoti kompetenta komisija (ģenerālprokurors, SAB vadītājs utt.), apstiprina Saeima, papildus KNAB darbu uzraudzīja Saeimas komisija un speciālā apakškomisija? To var izdarīt, ja ir atbalsts vadošajā politiskajā partijā; 

3) politiskajās cīņās tiek šķelta sabiedrība. PSRS laikos Latvijā tika iepludināts daudz cittautiešu. Latvijā lielajās pilsētās latvieši palika mazākumā. Kopumā valstī bija tikai ~50% latviešu. Lietuvā un Igaunijā situācija būtiski atšķiras, un tas ļāva, piemēram, Lietuvā, atgūstot neatkarību, piešķirt visiem tās iedzīvotājiem, kas gribēja, pilsonību. 

KAS NOTIEK LATVIJĀ?

Domāju, Dans Titavs [2] precīzi aprakstīja situāciju: “Nu jau pietiekami pasen KNAB trīs gadus no vietas noklausījās Aināra Šlesera sarunas. Lai šoreiz aiz iekavām paliek jautājumi, kāpēc klausījās tikai vienā viesnīcā, vai bija pamats noklausīties trīs gadu garumā, kāpēc viss KNAB pinkertoniem pieejamais operatīvo izmeklēšanas līdzekļu arsenāls finālā deva vien čiku. Krimināltiesiska rezultāta visai šai epopejai nebija un nav. Taču sarunas tika nopludinātas medijos, tika sacelta politiskā brēka, kas tā vietā, lai konkrēta amatpersona, ja tiesa to atzīst par vainīgu, sēdētu cietumā, rezultējās ar "valsts apvērsumu", Saeimas atlaišanu, kā ideju manīgi ļaudis spēja iedēstīt Zatlera galvā. Tapa Zatlera partija viendienīte, pasākuma režisori tika pie varas, gandrīz tika izveidota koalīcija ar "Saskaņu", pēcāk pats Zatlers tika aizslaucīts politiskajā mēslainē.” 

Tagad Latvijā plašsaziņas līdzekļos atkal skan doma – atlaist Saeimu, ģenerālprokuroru un padzīt no darba citus “sliktos” cilvēkus. Kas vērtēs? -“pareizie” cilvēki, kas pateiks mums priekšā, kas ir labi un kas ir slikti. Tas viss jau ir bijis. Pats izgāju Sibīriju, kad “pareizie” cilvēciņi noteica “sliktos”, lēma, kurus nošaut un kurus aizsūtīt uz Sibīriju. 

V.Putina atbalstītāji ir daudzās ES valstīs. Daudzi no viņiem ir augsta līmeņa politiķi gan bijušie, piemēram, Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, gan esošie. Vai viņi var pārņemt varu kādā valsti? Domāju, var. Var atcerēties nesenos notikumus Melnkalnē, kad bija centieni pārņemt varu valstī. Par laimi, viss beidzās labi. 

Iepazīstoties ar informāciju mūsu plašsaziņas līdzekļos, domāju, ka Latvijas ienaidnieki var priecāties un berzēt plaukstas par mūsu pašiznīcināšanas programmas realizāciju. Nezinu vai tas tiek darīts speciāli un ārēji koordinēti vai tas sanāk, nepadomājot par sekām, netieši. 

Tiek veidotas jaunas, tā sauktās latviešu partijas, kas savā starpā cīnās par vēlētāju balsīm, cenšas visādām metodēm “gremdēt” citus, lai izskatīties labākiem vēlētāju acīs. Vai šajās cīņās Latvijas un tās iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā? Šaubos [3].

Vai atceramies šī gada pašvaldību vēlēšanas? Rīga, kur dzīvo apmēram trešā daļa Latvijas vēlētāju, ir labs piemērs, kas var notikt nākamā gada Saeimas vēlēšanās. 

[1] http://www.kreslins.lv/article/lv/ka-tiek-maniti-veletaji-mans-subjektivs-viedoklis

[2] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/dans-titavs-hibridkars-degungala.d?id=49088445

[3] http://www.kreslins.lv/article/lv/uzbrukt-nato-teritorijai-ta-jebkurai-valstij-ir-pasnaviba Kārlis Krēsliņš: vienmēr jābūt līdzsvaram starp tiesiskumu un atbildību- NRA,2017., 4.-6. aug., 6lpp.

Komentāri

Atzīmēti ar * lauki ir obligāti

Vārds: *
E-pasts: *
(Netiks publicēts)
Komentārs: *
Drošības kods
Pārlādēt
Ievadiet drošības kodu: *
 
Pievienot

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press