Vēl PSRS laikos mani pārsteidza informācija Literatūras avīzē, ka kādas Japānas kompānijas strādnieki brīvdienās ir kopā ar kompānijas vadību sprieduši, kā uzlabot kompānijas darbu. Tas mani pārsteidza, jo visu laiku jau stāstīja par darba devēju un ņēmēju antagonismu.

Mans secinājums ir, ka ģimenē ir vecāki, kas audzina bērnus un ļoti būtiska ir audzināšanas intelektuālā, morālā sadaļa. Šeit es cenšos ievērot principu: "DARIET, KĀ ES!" Vecāko piemērs bērniem ir ļoti svarīgs. Godīgums, sava vārda turēšana, attieksme pret fiziskajām nodarbībām, cenšanās mācīties utt. Attieksme pret savu valsti, pret dzīvi, cilvēkiem utt.

Piemēram, es daudzus gadus biju un esmu aktīva dzīvesveida piekritējs. Bērni arī tā dara. Dēls pat sāka gatavoties triatlonam un jau noskrējis ir dažus maratonus. Tomēr, man iekrita atmiņā, ka vakar ejot pa Vecrīgu, kā parasti bija daudz ielas muzikantu. mēs gājām ar dēlu un viņa meitu. Dēls deva meitai pa eiro, un viņa to deva ielas muzikantiem. Tas man patika. dēls pareizi māca savu meitu būt cilvēkam un dalīties, ne būt skopai. Man jau tas patīk. Par visiem saviem bērniem varu teikt daudz kopīgu labu vārdu, kaut visi vienlaicīgi ir dažādi.