Viens piemērs, kā ierēdņi nodarbina sevi un citus. Likuma “Par valsts pensijām” precizēšana ir Saeimas agrāk pieļauto kļūdu labošana. Dažreiz cilvēki, nesaprotot atbildības jomu sadali starp likumdošanas un izpildvaru, kritizē visus pie varas esošos. Šajā jautājumā Saeimas kritika ir pamatota. 

Pirmkārt, nezinot vai aizmirstot vārda “KARAVĪRS” būtību, sāk nepamatoti dalīt dienestu PSRS Bruņotajos spēkos (BS) virsniekiem un virsdienesta karavīriem, un tas rada problēmas sievietēm, kas dienējušas PSRS BS virsdienestā. Birokrāti – juristi paziņo, ka PSRS laikos sievietēm nebija obligātais militārais dienests (OMD), tādēļ sievietēm nevar būt darbs virsdienestā un vecuma pensijas darba stāžā šis laiks netiek ieskaitīts. Vīriešiem ieskaita. Ja būtu rakstīts vienkārši karavīriem, dienests PSRS BS tiktu ieskaitīts vecuma pensijas darba stāžā un jautājums būtu atrisināts. 

Otrkārt, pareizi tika ierakstīts, ka karavīriem ieskaita vecuma pensiju darba stāžā, ja viņi nesaņem par vienu un to pašu darba jeb dienesta laiku divas pensijas. Bet kļūdaini ierakstīja - kas ir atteikušies no citas valsts izdienas pensijas, jo ir, vismaz daži atvaļināti karavīri, kas nodienēja, bet izdienas pensiju nesaņēma. Viņiem nebija un nav, no kā atteikties. Viņiem dienests BS netiek ieskaitīts darba stāžā. Likuma grozījumi tika nodoti Saeimas atbilstošajai komisijai. Ceru, ka kļūdas tiks labotas. 

Mani ir informējuši vairāki karavīri – pensionāri, ka 2014. gada likums par dienesta gadu ieskaitīšanu vecuma pensijas darba stāžā nedarbojas. Es tam neticēju, jo domāju, ka kaut kāda informācija ir sagrozīta. Bet vienmēr vajag pašam pārbaudīt.

Es aizgāju uz Vidzemes VSAA nodaļu precizēt savas vecuma pensijas darba stāžu. Izrādījās, ka man arī ne viss dienesta laiks PSRS BS atbilstoši 2014. gada likumam par vecuma pensijām ir ieskaitīts darba stāžā. Palicis 2010. gada variants, kad darba stāžā ieskaitīja tikai mācības akadēmijā un aspirantūrā. 

Uz manu jautājumu, kādēļ nav ieskaitīts viss dienesta laiks (29 gadi), bija negaidīta atbilde: pierādi, ka esi dienējis PSRS BS. Mans stāsts par tādas informācijas esamību AM ierēdni neinteresēja. Norunājām, ka es atnesīšu izziņu no AM par dienestu PSRS BS. Sazinājos ar AM, un man elektroniski atsūtīja noskenētu izziņu ar visiem zīmogiem un parakstiem. 

Es aiznesu uz VSAA šo izziņu, bet saņēmu atziņu, ka vajag oriģinālu un labāk būtu oriģinālu aizvest uz Alūksnes VSAA nodaļu, jo es esmu pierakstīts Alūksnes novadā. Pa pastu AM man atsūtīja oriģinālo izziņu. To visu iznāca darīt darba laikā. 

Aizbraucu uz Alūksni, atradu VSAA, un tad mani sagaidīja jauns pārsteigums. Ierēdne apskatīja manis atvesto izziņu par dienestu PSRS BS, oriģinālu, bet nepaņēma, jo viņai no Rīgas bija atsūtīta tās kopija ar manu vīzu. Tad negaidīti parādījās jauna prasība, kur ir dokuments, ka es esmu atteicies no PSRS un KF pensijas. 

Mans skaidrojums, ka aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, kad bija AM vadītājs otro reizi, pieprasīja karavīriem, kas vēlas turpināt dienestu NBS, atteikties no KF pensijām. Lielākā daļa, ieskaitot mani, parakstīja dokumentu, ka atsakās no KF izdienas pensijām. Daži nepiekrita atteikties no KF izdienas pensijām. Viņi tika pakāpeniski, bet diezgan ātri atvaļināti no NBS. 

Kad 2005.gadā atvaļinājos no NBS un sāku kārtot izdienas pensiju, man pieprasīja atnest no KF vēstniecības Sociālās daļas izziņu, ka nesaņemu pensiju no KF. Es tādu izziņu atnesu, un man nokārtoja izdienas pensiju ar 42 gadu izdienu. 2010. gadā, kad man palika 65 gadi, man aprēķināja vecuma pensiju, kas izrādījās lielāka nekā karavīra ģenerāļa ar 42 gadu izdienu pensija. Vai tas neliek aizdomāties jauniešiem par dienestu NBS un sagaidāmiem labumiem? 

Manā klātbūtnē ierēdne piezvanīja, ja pareizi atceros, kādai Ludmilai, kas pateica manu lūgumu neatbalstīt - atteikt. Alūksniete, pēc manām izjūtām, nejutās labi, bet pateica, ka pilda priekšniecības norādes. Mēģināja jau pamatot. Jautāja - vai es esmu saņēmis PSRS pensiju? Un kad es pateicu, ka nē, tad priecīgi parādīja likumā rakstīto, ka ieskaita tiem, kas ir atteikušies no PSRS pensijas.

No VSAA saņēmu izziņu ar tekstu “Izskatot Jūsu 14.05.2018. iesniegumu (reģ. Nr. 18/1132662), VSAA ir pieņēmusi lēmumu, ar kura saturu var iepazīties www.latvija.lv. ” Cik daudzi pensionāri, kuriem ir iespēja tikt pie interneta, tur atradīs viņiem rakstīto atbildi? Vai vispār tas ir sūtījums “trīs mājas tālāk.” 

Man piedāvāja sūdzēties tiesā. Tas bija vēl viens pārsteigums. Jā, Latvijas tiesām patiešām nav, ko darīt! Atgriežoties Rīgā, es sazvanīju AM ierēdni, kas gatavoja izziņu par dienestu PSRS BS un palūdzu sagatavot izziņu par manu divkāršu atteikšanos no PSRS un KF pensijas. Taisnību sakot, tas ir nepatīkami, bet pelnīti Saeimas deputātam, kas pieņem nepilnīgus jeb neprecīzus likumus, un nepieļaujami, ka ierēdņi tā izturas pret parasto cilvēku, karavīru. 

Es saņēmu izziņu no AM par to, ka nesaņemu PSRS (KF) pensiju [2], un aizsūtīju VSAA. Šodien (20.06.) saņēmu atbildi. “Labdien! Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Madonas reģionālās nodaļas Alūksnes klientu apkalpošanas centrs paskaidro, ka Jūsu pievienotā izziņa nedod tiesības uz pensijas pārrēķinu. Jums ir iespēja pārsūdzēt 08.06.2018. lēmumu Nr. 18/1221308 "Par valsts vecuma pensijas pārrēķināšanas atteikšanu", pārsūdzības kārtība minēta lēmuma beigās. Ar cieņu, Elita Naļimova, vecākā inspektore, Alūksnes grupa, Pensiju un pabalsta daļa, Madonas reģionālā nodaļa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 

Es uzrakstīju VSAA direktoram iesniegumu: “Lūdzu pārskatīt valsts vecuma pensijas stāža pārrēķināšanas 2018. gada 8.jūnija atteikumu Nr.18/1221308, jo jauna apdrošināšanas perioda līdz 1995. gada 31. decembrim pierādīšana prasīja laiku, pieprasot izziņu no Aizsardzības ministrijas.” Pievienoju AM izsniegtos dokumentus gan par 29 gadu dienestu PSRS BS, gan par to, ka nesaņemu citas valsts pensiju. Gaidīšu jaunus pieprasījumus. 

Taisnību sakot, es šos likuma grozījumus iniciēju 2013. gadā, bet 2014. gadā, kad likumu izskatīja Saeimā, es jau pats biju nolicis deputāta mandātu. Tagad jau vairākus gadus cenšos Saeimas pieļautās kļūdas labot [1]. Tas bija par likumdošanas varas kļūdām. 

Bet izpildvara arī šajā jautājumā uzvedas tā, ka iedzīvotāju acīs tās prestižu nepaaugstina. Dažādu dokumentu pieprasīšana, kurus var caur internetu saņemt no atbilstošās iestādes. Tos pieprasa ne visus uzreiz, bet pakāpeniski, un ierēdņi ir gatavi vienmēr atrast jaunu ieganstu, lai atteiktu. Dažreiz liekas, vai tā nav neoficiāla jeb netīša kukuļa pieprasīšana? Mans secinājums – par daudz ierēdņu, kas nodarbina gan sevi, gan “dzenā” pārējos Latvijas iedzīvotājus. 

Cilvēku aizbraukšanai no Latvijas ir daudz iemeslu, bet, domāju, arī ierēdņu attieksme pret cilvēkiem dažreiz izsauc lielu neapmierinātību un dusmas. Padomājiet. Ceru uz sapratni. 

[1] Rīgā, 2016. gada 21. septembris, Nr…. Sociālo un darba lietu komisijai

Priekšlikums likumprojektam ''Grozījumi likumā '' Par valsts pensijām'''' (Nr. 507/Lp12) 2. lasījumam.