Jaunākās ziņas

KARŠ UKRAINĀ

Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Ģenerālis Krēsliņš: jāizskaidro katra pilsoņa vieta aizsardzības politikā

Autors: Ar rezerves brigādes ģenerāli, Saeimas deputātu KĀRLI KRĒSLIŅU sarunājās Āris Jansons.(Bisiness NEWS,12.10.2015)

Pirmais Biznesa radio aizvadītajā nedēļā uzklausīja vienu no puišiem, kurš bija pārsteigts par daudzu līdzpilsoņu zemo patriotisma līmeni, pat līdz centieniem izvairīties no gaidāmajām armijas rezervistu apmācībām. Jau pavasarī bija zināms, ka Nacionālie bruņotie spēki rudenī izsludinās mobilizāciju un ka notiks rezervistu mācības. Nu rudens ir klāt. Ierašanās uz rezerves karavīru mobilizācijas mācībām vairs nav rezervistu brīva izvēle, bet tā ir obligāta. Aktuālo tematu par pienākumu aizsargāt savu valsti mēs turpinām, uzrunājot rezerves brigādes ģenerāli, Saeimas deputātu KĀRLI KRĒSLIŅU.


K_Kreslins

 

 

Nacionālās drošības likumā ir noteiktas trīs Aizsardzības ministrijas kompetences: noteikt valsts aizsardzības politiku, to realizēt, pildīt realizēt budžetu un gādāt par personālu. Kāda ir valsts aizsardzības politika? Man par to jautājuši studenti, kuriem esmu lasījis lekcijas, arī citi cilvēki. Iedzīvotāji nezina atbildi.

Savulaik esmu bijis štāba priekšnieks, un bija laiks, kad pastāvēja totālā aizsardzība. Bija laiks, kad bija teritoriālā aizsardzība. Kad mēs sīki gatavojāmies, kad zinājām, kur un kam rīkoties, pie kura krūma, pie kura tilta stāvēs zemessargi, kā aizstāvēs valsti. Bija valsts operatīvās aizsardzības plāns, veicām operatīvo izpēti utt.

Arī tagad ir skaidri jāpasaka, kāda ir valsts aizsardzības politika. Ja tā ir kolektīvā aizsardzība, tad skaidrs. Un kādas ir NATO bruņoto spēku prioritātes kolektīvā aizsardzībā? Ja pastāv šī gudrā, viedā aizsardzība, kā to paziņo NATO, mūsējiem ir jāgatavo kvalitatīvas vienības, lai tajā piedalītos. Tad kādam mērķim domāti rezervisti, kam viņi tiktu gatavoti? Kādi būtu viņu uzdevumi?

Kārlis Krēsliņš saka, ka subjektīvi piekrīt Lietuvas bijušajam bruņoto spēku komandierim, kurš uzsvēris, ka kolektīvas aizsardzības spēki var veikt teritoriālo aizsardzību, bet teritoriālās aizsardzības spēki, piemēram, Zemessardze, nevar veikt kolektīvo aizsardzību. Arī jautājumu par to, ir vai nav mūsdienās vajadzīgs veidot lielas rezerves, ir nepieciešams pārrrunāt ekspertu līmenī, norāda ģenerālis.

Es zinu un varētu paskaidrot, ka rezerves ir derīgas un nepieciešamas. Var uzrasties "zaļie cilvēciņi", var nākt bruņoti vīri pāri robežai… Ir daudz jautājumu, bet tos nepieciešams saprotami izskaidrot un izprast, kur mēs atdalām vienu un kur otru. Ja tas nav izskaidrots, cilvēki skatās un prāto: kam es esmu tur vajadzīgs, tik un tā nav sajēgas, labāk no tā visa izvairīšos.

Ģenerālis Krēsliņš uzskata, ka iedzīvotājiem vēl aizvien nav izskaidrota valsts aizsardzības politika. Tas ir neatliekami jādara.

Pamatā jautājums ir - nemelot. Skaidrot! Kad tiek pausta tikai puspatiesība, kad cilvēkiem nav skaidrības, tas nav labi. Tāpat par Zemessardzi runājot, ir jāpasakaidro, kāda loma un vieta tai tiek atvēlēta kolektīvajā aizsardzībā - piedalās vai nepiedalās?

Ir jāskaidro cilvēkiem, kādi ir Bruņotie spēki. To, ka tajos ir profesionāļi, kas uz līguma strādā, utt. Ņemot vērā situāciju, ka var notikt mēģinājumi pārkļūt pāri robežai un tamlīdzīgi. Zemessardzei ir funkcijas, kas līdzīgas kādreizējiem aizsargiem, - tādā nozīmē, ka viņi palīdz policijai, un šinī ziņā arī kalpotu kā rezerve. Viņiem vajadzētu regulāri trenēties apmācībās, jo tas saliedē un palīdz profesionāli. Ja pie mums sāktos nekārtības vai lielu cilvēku masu virzība pāri robežai, kā novērojams Dienvideiropā, viņi būtu ļoti noderīgi. Policija jau netiktu ar to visu galā un nebūtu prātīgi izmantot Bruņotos spēkus, kuru nav daudz un kuri gatavojas kolektīvajai aizsardzībai kopā ar NATO (te jau runa par tankiem, utml.), tos jau arī nesauktu palīgā. Šādos gadījumos noder zinoši cilvēki, kas prot rīkoties, kā Zemessardze.

Kārlis Krēsliņš ir noraizējies, ka cilvēki nesaprastu, ko darīt, ka pēkšņi izziņotu trauksmi. Viņš ir nobažījies, ka arī visu Bruņoto spēku dalībnieku kaujas gatavība nebūtu augsta. Ģenerālis gan uzsver, ka to nesaka par profesionālām vienībām.

Viņš arī saka, ka Šveicē, Somijā vai Zviedrijā tādu "zaļo cilvēciņu"parādīšanās iespējas nemaz nav, jo tautā ir augsts valsts vadības prestižs. Latvijā tā pietrūkst, un arī nesenā ķīvēšanās par Saeimas deputātu algu celšanu to nevairo.

Lai sabiedrībā izprovocētu nemierus vai nestabilitāti, viens no pamatjautājumiem ir, cik liela ir iedzīvotāju uzticība valstij, valsts vadībai. Ja tā ir augsta, nekādus nemierus neizprovocēt. Ja tā ir zema, tad tas ir ļoti vienkārši.

Kaut vai tautas attieksme pret deputātu algām. Nacionālās apvienības priekšlikums bija tautas priekšstāvju algas iesaldēt. Lai gan runa ir par deputātu algām kā valsts algu sistēmas sastāvdaļu, tieši deputātu algas ir cilvēku ciešākajā redzeslokā. Bet deputātu šķietamā alkatība vēl vairāk gremdē Saeimas prestižu apstākļos, kad skolotāju algas ir mazas, kad budžetā ir problēmas. Atturēšanās runāt ar tautu noved līdz tam, ka sabiedrība ir gatava šķelties un ir viens no neapmierinātības rūgšanas elementiem.

Neuzticība valdībai arī nospēlē savu lomu. Un, lūk, tad cilvēks nejūt vajadzību aizstāvēt šādu varu, ar kuru asociē valsti: kamdēļ tad man pamest visu un doties uz rezervistu apmācībām…

 

 

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press