Veidot drošību un kolektīvo aizsardzību kā stūrakmeni 2014. Gada Eiropas parlamenta vēlēšanām.

Mēs esam parlamentārieši no vairākām Eiropas valstīm un no dažādiem politiskajiem spektriem. Mēs esam deleģēti, katrs no savas dalībvalsts, lai pārstāvētu to NATO Parlamentārajā Asamblejā.

Mēs strādājam pie drošības un aizsardzības jautājumiem, it īpaši uz jaunajiem draudu veidiem.

Tajās reizēs, kad mēs satiekamies dažādos izbraucienos ārzemēs, kur drošības apsvērumu dēļ tiek piesaistīti bruņotie spēki, mums kļūst arvien skaidrāk, ka ir nepieciešams darboties un rīkoties kopīgi.

Draudi, kuru dēļ katrai valstij ir jāreaģē var būt gan reģionāli, gan globāli. Tieši tāpēc tas ietekmē mūs visus kopīgi.

Piemēram- Mali krīze nebija tikai krīze, kura norisinājās Āfrikā, Francijā un vēl citās Eiropas dienvidu valstīs. Teroristu galvenais mērķis bija ieņemt jau tā novājināto valsts iekārtu, lai turpmāk varētu veikt un attīstīt jaunus draudus tuvējam reģionam, Eiropai un iespējams pat citiem kontinentiem.

Ļoti līdzīgi ir arī ar kiberdraudiem. Šie noziedznieki tēmē uz valsts iekārtām, tīkliem un organizācijām, lai varētu vājināt valsti kopumā.

Neviena valsts nespēj pati sevi nodrošināt attiecībā pret šādu draudu kategoriju. Kiberdraudi ir vistīrākā terorisma pakāpe. Šāda veida uzbrukumi var nākt no jebkuras pasaules vietas, tieši tāpēc ir nepieciešams apvienoties un darboties kopistiski, sākot no Atlantijas okeāna un beidzot pat ar Indijas okeāna piekrasti.

Katras valsts aizsardzības budžets ir visai ierobežots. Neviena Eiropas valsts, pat starp vislabāk ekipētajām un nodrošinātajām valstīm, nav pietiekami daudz līdzekļu, lai viena pati cīnītos pret draudiem. Tieši tāpēc sadarbojoties ir iespējams krietni palielināt garantijas, ka mums pietiks resursi, lai nodrošinātu uzbrūkošā drauda iznīcināšanu. Ne iebrukums Lībijā, ne darbība Mali un Centrālāfrikas Republikā, pat ne Gvinejas līča pirātu apkarošana nebūtu iespējama un paredzama, ja netiktu pildīta kolektīvā aizsardzība.

Vēl jo vairāk. Mēs esam pamanījuši, ka Eiropas valstis ne vienmēr ir uzdevumu augstumos. ASV lūgums „labākai slodzes sadalei” nav palicis bez ievērības. Būvējot aliansi pēc Eiropeiskā principa ar resursiem tieši neapstrīdamajam.

Nākamā gada maijā Eiropas Savienības pilsoņi ievēlēs pārstāvjus Eiropas Parlamentā uz nākamajiem 5 gadiem.

Sekojoši pēc šīm vēlēšanām, vīrieši un sievietes tiks izvēlēti, lai pildītu Eiropas Padomes prezidenta amatu,  Ārlietu un Drošības komisāra amatu. Kā arī tiks iecelta jauna Eiropas Komisija.