Jaunākās ziņas

Virsleitnants Kārļa Kļavas piemiņas kauss 2018

  2018. gada 22. aprīlī notika virsleitnanta Kārļa Kļavas piemiņas kauss 2018  sacensību atklāšana, Kārlis Krēsliņš atklāšanas cermonijā teica nelielu…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

Autors: SAB darbības kvalitāte

IEVADS. Daudzus gadus mēs vērojām iekšējās cīņas KNAB. Izbrīnu raisīja KNAB spēja šajā situācijā kaut ko izdarīt. Par SAB darbību mums ir maz informācijas. SAB strādā bez “netīrās veļas mazgāšanas” plašsaziņas līdzekļos. Tas ir labi. Tomēr Latvijas iedzīvotāji var daļēji spriest par SAB darbu.

Pirmkārt, par SAB vadītāja apstiprināšanas kārtību. SAB vadītāju izvēls Nacionālā drošības padome (NDP), izvērtē Nacionālā drošības komisija un vērtē Saeimas frakcijas. Tas viss ir loģiski pamatots.

Saeima, atklāti balsojot, apstiprina SAB vadītāju. Bet šeit raisās vismaz divi jautājumi. Pirmais, ka Saeimā balso tikai par vienu kandidātu: „par”, „pret”, atturas. Pat vēlot Valsts prezidentu, parasti ir vairāki kandidāti.

 Otrais, par atklātu balsojumu. Iedomājieties cilvēkus, kas zina par kandidātu negatīvu informāciju, bet viņiem nav pierādījumu jeb resursu, lai iesniegtu šo informāciju tiesā. Pieņemsim, viņi uzrakstīs vai uzstāsies un balsos pret SAB vadītāja kandidātu, kas kļūst par SAB vadītāju.

Vai SAB vadītājs, SAB darbinieki, gribot izpatikt priekšniekam, būs objektīvi, vērtējot pielaides piešķiršanu cilvēkiem, kas bija pret SAB priekšnieka iecelšanu amatā? Apšaubāmi. Tad jau rodas paradokss, ka Saeimā apstiprina SAB vadītāju, bet vēlāk SAB noteiks deputāta darbības iespējas. Piemēram, kurā komisijā var strādāt, vai var kandidēt uz ministra amatu un vispār, kur varēs strādāt, arī neesot Saeimā.

Otrkārt, hibrīdkarš – tas ir mūsdienu valsts apdraudējums.

  1. Nemilitārās karadarbības posms.
  2. Slēptās karadarbības posms
  3.  Konvenciālās karadarbības posms
  1. I.       Nemilitārās karadarbības posms
  1. Priekšnoteikumi (katalizatori)

Valsts etniskais sastāvs, reliģisko konfesiju kompozīcija, sociālekonomiskie procesi, tradīcijas un citi katalizatori.

  1. Metodes

Informācijas kampaņas (propaganda - iekšējā un ārējā), ekonomiskās sankcijas, politiskās kampaņas, korupcija, diversijas un citas.

  1. Gala rezultāts Sašķelta sabiedrība    
  1. II.             Slēptās karadarbības posms
  1. 1.   Priekšnoteikumi

Radikālie elementi no sašķeltās sabiedrības.

  1. 2.   Metodes

Ar speciālo operāciju spēku (SOF) palīdzību pārņemt valsts pārvaldei kritiski nepieciešamo infrastruktūru, kā izkārtni izmantojot vietējos nemierniekus.

  1. 3.   Gala rezultāts

Jaunas valsts vai alternatīvas valdības izveide, kura sāk formēt savus bruņotos spēkus.

  1. III.           Konvencionālās karadarbības posms
  1. 1.   Priekšnoteikumi

Leģitīmā valdība sāk gūt uzvaru pār nemierniekiem.

  1. 2.   Metodes

Atklāts vai slēpts konvencionālais iebrukums.

  1. 3.   Gala rezultāts

Kā minimums nosargāt sākotnējos panākumus.

Drošības dienestiem ir jākontrolē situācijA valstī. Piemēram, Vācijā Konstitūcijas aizsardzības birojā (KAB) ir daļa (~300 cilvēki), kas seko agresīvo islāmistu veidošanās procesam. Vācijā ir liela grupa cilvēku, kam interesē islāma reliģija, mazākam cilvēku skaitam Daesh filozofija. Daech aģitatori piegādā viņiem papildu literatūru un ar tiem, kas atbalsta Daesh redzējumu, jau strādā individuāli. Tam Vācijā seko KAB un veic preventīvus pasākumus, lai mazinātu terorisma riskus.

Latvijā tiek veidotas agresīvas grupas, kas ir noskaņotas pret Latviju, un ir lielāka cilvēku grupa, kas viņiem simpatizē. Vai SAB to atseko? Tas ir specifisks jautājums, bet vai tas ir SAB redzeslokā un tam tiek sekots?

Treškārt, kiberdrošības jautājumi. Tie esot, pēc SAB vadītāja teiktā, SAB atbildības jomā, vismaz kiberspiegošanas jautājumi.

Ceturtkārt, dažādi notikumi, kas saistīti ar valsts drošību, kas varētu būt SAB atbildībā.

1. Tā saucamo “čekas maisu” atvēršana. SAB vadītāja pozīcija šajā jautājumā.

2. Naudas atmazgāšana un ar to saistītu amatpersonu nelikumīgas darbības.

3. “Wikeleaks” sniegta informācija par atsevišķu NDP locekļu gājienu uz ārvalstu vēstniecību, lai ziņotu par runāto NDP. Iespējams, tā ir viltus ziņa, bet tad vajag atspēkot šādu informāciju.

4. Cilvēks nofotografējis vilcienu ar militāro kravu. Viņš aizturēts, un plašsaziņas līdzekļos parādās informācija par spiegošanu. Igaunijā ir tiesāti spiegi, kas patiešām ir spiegojuši citas valsts labā.

Latvijā atvaļināts GS majors Andrejs Dudarevs brauc uz Krieviju un piedāvā savus pakalpojumus KF drošības dienestiem: AM un NATO materiālus. Ir video http://www.ntv.ru/video/1074140/ . Kāda ir SAB darbība? Vai bija tiesa? Nē, vismaz nezinu.

5. Vai politiķi var atļauties un plašsaziņas līdzekļi teikt, kam būs vai nebūs pielaides? Piemēram, Solvita Āboltiņa 12.Saeimas priekšvēlēšanu diskusijās pateica par Ingunu Sudrabu, kas pirms tam bija Valsts kontroles (VK) vadītāja ar augstāko pielaidi, ka viņa nesaņems pielaidi.

6. Par pielaižu piešķiršanu. Veiciet aptauju, piemēram, starp karavīriem par uzticību pielaižu piešķiršanas taisnīgumam, tad, kas vēlas, varēs saprast par esošajām problēmām šajā jomā. Mani pārsteidza situācija, ka, piemēram, Jūras spēkos (JS) tik liels skaits virsnieku, kas veidoja Latvijas JS, ir bijuši spiesti aiziet no aktīvā dienesta.

Statistika laika periodā no 2003. līdz 2016. gadam:

-90% vecākajiem JS virsniekiem noņemta pielaide valsts noslēpumam;

-no 161 JS virsnieka 40% ir liegta pieeja valsts noslēpumam;

-95 % virsnieku, kuri ir dienējuši PSRS Bruņotajos spēkos, bet ir piedalījušies Latvijas Jūras spēku atjaunošanā, ir liegta pieeja valsts noslēpumam.

7. Raidījuma “Tiešā runa” (28.02.2018.) vadītājs izteicās, ka man nav pielaides. Tas mani nedaudz saniknoja. Es paskaidroju. Biju NBS AŠ priekšnieks (2000.-2004.) ar augstāko pielaidi. 2005.gadā atvaļinājos no aktīvā dienesta. Biju NAA Aizsardzības zinātņu centra (AZC) vadītājs un profesors. Biju NATO konceptu attīstības un eksperimentu (CD&EWG) darba grupā, NATO ģenerālsekretāra padomnieks. Man bija NATO un ES pielaide. AM MIDD pārstāvis mums trijiem AZC profesoriem - Jānim Melderim, Liānai Pļaviņai un man – jautāja, vai darbā vajadzēja šīs pielaides? Mēs atbildējām, ka nevajadzēja, neviens neprasīja, tad palūdza parakstīties, ka nevajadzēja.

11. Saeimā man tika noformēta pielaide darbam Publisko iepirkumu un revīzijas komisijā (PIRK), bet es aizgāju no 11. Saeimas un pielaidi atdevu. Tagad 12. Saeimā pielaidi neesmu pieprasījis, jo uzskatu, ka pielaižu piešķiršanas procedūras nav loģiskas. Lasītājs var pats vērtēt pielaižu piešķiršanas loģiskumu.

Saņēmu šādu vēstuli:

“J. Maizītim esot ģenerālprokurora amatā, prokuratūrai nācās izmeklēt vairākas lietas, kas ieguva plašu publicitāti, piemēram, 2003. gadā sāktā "Digitalizācijas lieta", kura ir saistīta ar 50,3 miljonu dolāru vērtu digitālās televīzijas ieviešanas projektu, 2005. gadā uzsāktā "Jūrmalgeita", kura ir saistīta ar kukuļa došanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, 2006. gadā uzsāktā "Lemberga stipendiātu" lieta, 2008. gadā uzsāktā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta un citas. No tām vienīgi "Jūrmalgeita" tika iztiesāta laikā, kamēr J. Maizītis bija ģenerālprokurors.[1]

 Ar cieņu, Marika”

 Nobeigumā. Kāds pieredzējis rezerves karavīrs - pulkvedis manas grāmatas prezentācijas laikā pateica, ka Latvijā mērķtiecīgi no svarīgiem amatiem tiek atvaļināti kompetenti cilvēki, lai virzītu amatos paklausīgas „marionetes”.

 

 

 

27.02.2018.

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press