Date: 04.10.2017 17:13

 Intervija zinātniski pētnieciskam darbam

1. Salīdzinot ar iepriekšējiem Saeimas sasaukumiem, kā vērtējat 12.Saeimas darbību? Vai ir iezīmējušās kādas jaunas pozitīvas vai negatīvas tendences?

Man nav lielas pieredzes Saeimas darbā. Es tiku ievēlēts par 11. Saeimas deputātu, bet, kad radās aizdomas par mana pieaugušā dēla iespējamo likuma pārkāpumu, es pats noliku deputāta mandātu. Tā nejauši sanāca, ka dienā, kad noliku mandātu, policija izbeidza kriminālprocesu pret dēlu. Sagadīšanās.

Manā vērtējumā 12. Saeima strādā labāk, jo ir, vismaz daļēji, noņemts populisms, kas bija radies sakarā ar 10. Saeimas atlaišanu un ārkārtējām vēlēšanām.

2. Salīdzinot ar bijušajiem Saeimas priekšsēdētājiem, kā vērtējat Ināras Mūrnieces darbību un paveikto?

Ināras Mūrnieces paveikto vērtēju pozitīvi. Viņai ir pieredze darbā plašsaziņas līdzekļos. Dabiski, ka ir vajadzīgs laiks, lai apgūtu Saeimas priekšsēdētājas amata specifiku. Domāju, darba kvalitāte uzlabojas. Inārai Mūrniecei, pat aizkulisēs, nav informācijas par kāda biznesa lobēšanu vai nelikumīgām darbībām.

Es vēl redzēju Solvitas Āboliņas darbu Saeimas vadītājas amatā. Strādāja profesionāli, bet, domāju, tas ir piemērs, kad cilvēks neiztur pārbaudījumu ar varu, naudu un slavu.

3. Kā Jūs vērtējat, ja tā drīkst izteikties, ''Oligarhu sarunu'' komisijas darbību?

Mans viedoklis sakrīt ar Atmodas laika iekšlietu ministra zvērināta advokāta Aloiza Vazņa viedokli. http://nra.lv/latvija/224513-advokats-vaznis-tadai-mazai-valstij-ka-latvija-valsts-prezidents-nemaz-nav-nepieciesams.htm

Papildus varu izteikt par šo lietu dažus momentus no loģiski domājoša cilvēka viedokļa. Pirmkārt, ir fiksēts fakts, ka Šlesers zināja par sarunu noklausīšanos. Tad tam varbūt ir būtiska ietekme uz sarunu saturu. Vai tas tika ņemts vērā?

Otrkārt, 2011.gadā nomainīja KNAB priekšnieku un Juta Strīķe, kas tagad ir aktīva Rīdzenes sarunu izmeklēšanas atbalstītāja, pildīja KNAB vadītāja pienākumus. Kādēļ krimināllieta netika pabeigta? Kādēļ Juris Jurašs bremzēja lietas izmeklēšanu? Tas izriet no lietas materiāliem. Tas tika skaidri demonstrēts raidījumā 1:1 no Jura Juraša nespējas paskaidrot savu bezdarbību un izmeklēšanas kavēšanu. Treškārt, divi neatkarīgi prokurori deva atzinumu, ka Rīdzenes sarunu lietā nav pietiekama materiāla, lai to nodotu tiesai. To atzina arī jaunais KNAB priekšnieks. Nav nekāda pamata viņiem neticēt.

Nav nopietni, kad žurnāla “IR” redaktore paziņo, ka materiāli ir autentiski, jo viņa pati ir dzirdējusi slepenos ierakstus. Var uztaisīt viņai vai jebkuram citam testu, kad aktieri atdarina citu cilvēku balsis. Tiek izjokoti pat Valsts prezidenti un drošības dienesti.

Ierakstus speciālisti vērtē pēc konkrētā cilvēka un ieraksta runas skaņas spektra, tos salīdzinot. Papildus tiek vērtēts, vai saruna nav montēta. Tas nav izdarīts. Tas prasa nopietnus resursus, un tam nav jēgas, ja šis materiāls kā pierādījums nenonāk tiesā.

Ceturtkārt, šajā lietā ir skaidri nofiksēts likuma pārkāpums. Slepenu materiālu nozagšana un izplatīšana plašsaziņas līdzekļos. Tas ir 100% vairāku likuma pārkāpums. Tagad KNAB veic izmeklēšanu, un tas ir tests drošības struktūru darba kvalitātei. Noziedznieki ir jāatrod un jānodod tiesai soda noteikšanai.

4. Ja Jums 10 baļļu skalā būtu jānovērtē tā dēvētais ''Oligarhu sarunu'' komisijas darbs, kādu atzīmi Jūs liktu?

Daži komisijas locekļi vienkārši bremzē komisijas darbu. Piemēram, vai tas ir būtiski komisijas darbam, kad Ingūna Sudraba pateica par savu pielaidi. Viņai bija pielaide, tagad viņa nav to pieprasījusi, bet tas jau nenozīmē, ka viņai nav. Vīrieši savā starpā var runāt daudzas lietas, bet tas jau nav pamats sarunās minētās lietas uzskatīt par faktiem.

Tādēļ komisijas locekļi strādā dažādi: daži cenšas un strādā labi, un ļoti labi, bet ir arī kas bremzē un kam ir iespēja plašsaziņas līdzekļos izteikt savu speciālo viedokli un traucēt komisijas darbam. Kopējā atzīme - “6”.

5. Vai uzskatāt, ka Ingūnas Sudrabas iecelšana komisijas vadītājas amatā bija pareizs Saeimas lēmums?

Es uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums, jo viņai kā bijušajai Valsts kontrolierei ir pieredze organizēt dažādu dokumentu izvērtēšanu. Viņa savulaik rosināja uzsākt krimināllietu pret Aināru Šleseru, kas tajā laikā bija izpildvarā.

Ingūna Sudraba ir frakcijas vadītāja. Tas dod papildu iespējas šīs komisijas vadītājas administratīvajam atbalstam.

6. Kā vērtējat un vai uzskatāt, ka bija nepieciešams izveidot Saeimas Analītisko dienestu?

Tāds dienests ir lielākajā daļā parlamentu. Tāds dienests ir vajadzīgs, bet var diskutēt par darba organizāciju. Pirmais variants, ka visus pētījumus veic šis dienests. Šajā gadījumā pētījumu apjoms ir diezgan ierobežots, ja to veic tikai daži cilvēki ar ierobežotām kompetencēm.

Otrais variants, kad šis dienests ir vairāk pētījumu organizētājs. Veicot pētījumus, Analītiskais dienests darbā iesaista Latvijas vai pat pasaules ekspertus. Tad var veikt nopietnus pētījumus, bet tas prasa lielus finanšu resursus.

Var būt kombinēti abi varianti. Analītiskais dienests ir vajadzīgs, bet tā darba kvalitāti ar laiku varēs uzlabot.

7. Valstī nepārtraukti tiek runāts, kā ietaupīt finanšu līdzekļus. Vai uzskatāt, ka, samazinot deputātu skaitu, tiktu palielināta Saeimas darba efektivitāte un samazināti izdevumi?

Tā pēc būtības ir viltus ziņa, kas mazina Saeimas un MK darba prestižu un ir efektīvs hibrīdkara ierocis. Mans viedoklis par šiem jautājumiem ir atrodams manā mājas lapā, piemēram, http://www.kreslins.lv/article/lv/12-saeimas-deputats-karlis-kreslins-sakara-ar-valsts-prezidenta-valdibas-kritiku

Par Saeimas struktūru un vēlēšanu kārtību ar manu viedokli var iepazīties rakstā “Valsts pārvalde – lietu būtība”. http://www.kreslins.lv/article/lv/valsts-parvaldes-reforma-lietu-butiba . Tas ir kardināls priekšlikums, kuru vajadzētu vēl nopietni izvērtēt.

8. Vai uzskatāt, ka Valsts prezidents būtu jāvēlē tautai?

Jā, esmu rakstījis, centies pamatot savu viedokli, ka Valsts prezidents jāvēlē tautai, pareizāk sakot, Latvijas vēlētājiem. Dažus punktus par lietas būtību: pirmkārt, tautai dot iespēju vēlēt un uzņemties atbildību par savu izvēli. Būs kļūdas? Būs. Bet tas ir labāks variants, nekā Valsts prezidenta izvēli nosaka tikai 51 deputāts, kurus var, atšķirībā no tautas, vieglāk ietekmēt.

0trkārt, vajag strikti noteikt Valsts prezidenta izvēlēšanas un vēlēšanas procedūras. Minimāli reklāmas un maksimāli dot kandidātiem vienādas iespējas iepazīstināt ar sevi, savu programmu Latvijas vēlētājus.

Treškārt, vajadzēs izvērtēt Valsts prezidenta pilnvaras. Latvijai jāpaliek parlamentārai republikai, bet, piemēram, Valsts prezidents vada Nacionālo drošības padomi, kur piedalās valsts vadība, bet padomei nav iespēju pieņemt ne likumdošanas, ne izpildvarai saistošus lēmumus. To vajadzēto mainīt.

9. Kuri, Jūsuprāt, ir bijuši apspriestākie un nozīmīgākie likumi, kurus ir pieņēmusi 12. Saeima?

Parlamentam ir svarīgi izanalizēt un apstiprināt valsts ilgtermiņa (Nacionālo attīstības plānu – NAP), vidēja termiņa (MK Rīcības plāns) un viena gada (budžets) attīstības plānus. Es domāju, tie ir galvenie dokumenti, un pārējie likumi un normatīvie akti tiek pieņemti, lai realizētu šos plānus.

Uzskatu, ka katram cilvēkam ir būtiskas trīs lietas: uzticība savas valsts pārvaldei, labklājība un drošība. Drošības sadaļai – aizsardzībai - ir noteikts finansējums vismaz 2% no IKP. Tas ir ļoti būtisks lēmums mūsu izdzīvošanai, blakus grūti prognozējamam kaimiņam.

10. Kā vērtējat Valsts prezidenta iesniegto, bet Saeimā noraidīto likumprojektu ''Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem''? Vai Saeima rīkojās pareizi, neatbalstot nepilsoņa statusa atcelšanu jaundzimušajiem? Kāds ir Jūsu un frakcijas ''VL-TB/LNNK'' viedoklis šajā jautājumā?

Diezgan muļķīga situācija, jo, domāju, tika pieļautas kļūdas, gatavojot šo jautājumu izskatīšanai Saeimā. Pamatā tam ir, pirmkārt, nepilsoņu iespējas braukt bez vīzām gan uz Austrumiem, gan Rietumiem. Otrkārt, Latvijas nepilsoņiem nav grūtību dzīvot Latvijā. Tiesības vēlēt daudzus maz interesē.

Latvijā nepilsoņu bērnu skaits ir neliels, bet vienkāršs jautājums - kas var aizliegt vecākiem izvēlēties sava bērna pilsonības statusu? Neviens neaizliegs jaunajiem cilvēkiem, saņemot pasi, apzināti izvēlēties pilsonību. Zaudētāju nav, izņemot mūs, Latvijas iedzīvotājus kopumā, saņemt pārmetumus, ka Latvijā ir nepilsoņi.

Mūsu frakcija uzskata, ka nevienam nevajag uzspiest Latvijas pilsonību.

11. Kāds ir Jūsu viedoklis par partijas ''Vienotība'' nākotni? Vai tā spēs iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā? Vai Solvitas Āboltiņas ''aiziešana no politiskās skatuves'' spētu restartēt ''Vienotību''?

Domāju, Latvijai ir pieredze ar dažādu partiju skaļu ienākšanu politiskajā dzīvē un tad aiziešanu vēsturē. Beidzamā bija Zatlera jeb Reformu partija, kas izjuka un atliekas pievienojās “Vienotībai”, kas tagad arī sadalās. Politiskajai partijai ir jābūt ar skaidri formulētu ideoloģiju.

„Vienotība” vairākkārt ir dalījusies, tad apvienojusies ar dažādām partijām, biedrībām. Partija daudzus gadus bija pozīcijas partiju bloka vadošā partija. Tā bija iespēja dot saviem biedriem kļūt par ministriem un iegūt atpazīstamību. Partija veiksmīgi izmantoja savas pozīcijas sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem, un veidojot „Vienotības” un tās vadošo politiķu pozitīvo tēlu, kritizēt savus konkurentus.

Tomēr pakāpeniski tika pārkāptas „sarkanās” līnijas. Piemēram, uzpirkti vēlētāji vai atpazīstama partijas biedra un Saeimas deputāta braukšana dzērumā, vai apšaubāma vadošās politiķes iekļūšana 12. Saeimā un citi „nesmukumi”, kā rezultātā nesekoja politiskās atbildības uzņemšanās un cienīga Saeimas deputāta mandāta nolikšana.

Var atzīmēt NA Saeimas deputāta cienīgu rīcību. Viņš bija iedzēris, bet ne pie stūres. Viņam bija radušās veselības problēmas, un vedot uz slimnīcu, Atrās palīdzības mašīnā bija viņu nofilmējuši. Rezultātā - deputāts sākotnēji nolika Saeimas deputāta mandātu, bet vēlāk, kad „draugi” publicēja video materiālus, nolika arī Rīgas Domes deputāta mandātu.

Cits piemērs. Vēlētāji atceras, kā pēc Zolitūdes traģēdijas premjerministrs Valdis Dombrovskis pēc sarunas ar Valsts prezidentu trīsošā balsī uzņēmās vai bija spiests uzņemties politisko atbildību. Rietumvalstīs cilvēks, uzņemoties politisko atbildību pēc traģēdijas ar cilvēku upuriem, aiziet no politikas. Latvijā daži cilvēki, uzņemoties politisko atbildību, aiziet uz paaugstinājumu.

Mēs, Latvijas iedzīvotāji, to paši esam atbalstījuši. Kā tā varēja sanākt? Labs plašsaziņas līdzekļu darbs. „Vienotība” ļoti veiksmīgi ir izmantojusi plašsaziņas līdzekļus, lai vēlētājiem pastāstītu, kas ir labi un kas ir slikti.

Partijas iekšpusē notiek strīdi, kas jau ir izgājuši uz ārpusi, un daudzi ir pametuši partiju, veido citas partijas vai pievienojas citām partijām. Domāju, ka varbūtība partijai iekļūt 13. Saeimā ir mazāka par 50%. Solvitas Āboltiņas aiziešana ir nokavēta. Tas vairs nespēs restartēt partiju.

12. Bieži tiek runāts par Saeimas autobāzes uzturēšanas izmaksām. Ik gadu tai tiek piešķirts finansējums aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā valsts finanšu situāciju, vai uzskatāt, ka tik apjomīgas autobāzes uzturēšana ir nepieciešama un lietderīga?

Domāju, ka VK vajadzētu vēlreiz izvērtēt autobāzes izmantošanas efektivitāti. Man nav pamatotas un uz faktiem bāzētas informācijas par šo jautājumu. Tas ir jāvērtē ekonomistiem, bet Saeimas uzdevumu izpilde, pirmkārt, tikšanās ar vēlētājiem ir jānodrošina.

13. Kā vērtējat šī brīža Latvijas ģeopolitisko situāciju? Vai, Jūsuprāt, ir iespējama drošības situācijas eskalēšanās un pēkšņs konflikts no austrumu puses? Vai NATO un Latvijas armija ir gatavas un spējīgas aizstāvēt Latviju konflikta gadījumā?

Par šiem jautājumiem esmu vairākkārt rakstījis, piemēram, var izlasīt manā mājas lapā http://www.kreslins.lv/article/lv/baltijas-regiona-drosiba-aktualitates-un-turpmaka-riciba. Papildus informācija 1.pielikumā.

Īsā atbilde ir šāda. NATO valstu kolektīvā un viedā aizsardzība ir atturošs faktors. Ne viena valsts, ne valstu kopums nevar pašreiz uzvarēt konvencionālā karā NATO valstis. Lai neradītu diskusijas par 5. panta aktivizēšanu, uzsākot militāro konfliktu ar kādu NATO valsti, Baltijas reģionā un Ādažos atrodas vairāku NATO valstu militārās vienības.

Domāju, ne NATO valstu iedzīvotājiem, ne potenciālam agresoram nevar būt ne mazāko šaubu, ka, uzsākot militāro agresiju pret vairāku NATO valstu militārajām vienībām, tiek uzsākts konvencionāls karš pret NATO un tā ir agresora pašnāvība.

Pašreiz veiksmīgi tiek organizēts hibrīdkarš. Tas ir reāls un nopietns apdraudējums. Šis jautājums vairs nav tikai militārs. NATO valstīm vajag izstrādāt jaunu, 21.gadsimtam atbilstošu aizsardzības militāro stratēģiju. Latvija var, un tai vajag rādīt piemēru. Latvijā šo Nacionālo militāro stratēģiju (NMS) dēvē par Valsts aizsardzības koncepciju (VAK). Šis dokuments ļautu pilnveidot likumus un citus normatīvos aktus, kas savukārt noteiktu dažādu aizsardzības struktūru uzdevumus. Tad varēs pamatoti veikt nepieciešamā ekipējuma iegādi un vienību treniņus. Ar NBS profesionālajiem karavīriem NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā vissir skaidrs, bet, piemēram, ZS uzdevumi rada daudz jautājumu.

14. 2016.gada oktobrī, ieguldot 6,8 miljonus eiro, tika atklāta jauna Saeimas ēka Jēkaba ielā 6/8. Sakiet, lūdzu, vai šāda Saeimas ''paplašināšanās'' bija nepieciešama, ņemot vērā sabiedrības lielākās daļas neuzticēšanos parlamentam?

Domāju, tas ir sliktas komunikācijas piemērs ar sabiedrību. Vajag radīt balansu starp tiesībām un atbildību. Atdalīt izpildvaru no likumdošanas varas. Lai Latvijas iedzīvotāji varētu pamatoti izvērtēt MK un Saeimas darbu. Sabiedrībai ir jābūt tādai informācijai, lai varētu pamatoti veikt izvēli vēlēšanās. Tad varētu loģiski pamatot, kādas telpas, ekipējums un kādiem darbiem ir vajadzīgas valsts pārvaldē, šajā gadījumā Saeimā.

15. Ja Jums 10 baļļu skalā būtu jānovērtē 12.Saeima, kādu atzīmi Jūs liktu?

Man nav tiesību vērtēt Saeimas darbu. Es, kā cilvēks ar lielu pieredzi darbā izglītības sistēmā (prorektors, rektors, profesors), negribētu dot loģiski nepamatotu vai populistisku atzīmi. Dažādās jomās un komisijās ir sasniegti dažādi rezultāti. Mani neapmierina tas, ka likumdošanas vara nav atdalīta no izpildvaras, kas neļauj vērtēt šo varas atzaru darbu atsevišķi.

16. Vai plānojat kandidēt 2018. gada Saeimas vēlēšanās?

Esmu pieradis izvirzīt mērķus, noteikt uzdevumus un tos izpildīt. Plānotais darbs Saeimā nav pilnīgi izpildīts. Pirmkārt, sakārtot valsts aizsardzības sistēmu. Savu redzējumu par nākotnes valsts aizsardzības sistēmu esmu izteicis rakstos un grāmatā „Gods kalpot Latvijai”.

Latvijas vēlētāji noteiks, kam uzticēt viņus pārstāvēt Saeimā. Mans ieteikums - vērtēt cilvēkus pēc padarītiem darbiem. Tas ļauj atšķirt populistus no darītājiem. Dažiem rodas jautājumi sakarā ar vecumu, par deputāta fizisko kondīciju. Domāju, ka ne vienmēr vecums nosaka spējas aktīvi strādāt. Piemēram, aizejot pensijā, es kārtoju fiziskās ieskaites NAA kopā ar kadetiem un citiem karavīriem. Man bija otrais labākais rezultāts NBS pēc punktiem fiziskajā sagatavotībā.

Atvaļinājumā 12. Saeimas laikā neesmu bijis, bet gatavoju Latvijas simtgadiem trīs grāmatas par Annas pagasta zemnieku ģimenes likteni: izdevniecībā ir grāmata „No lauku puikas līdz ģenerālim”, jau ir izdota grāmata „Gods kalpot Latvijai” (var izlasīt elektroniski http://www.kreslins.lv/article/lv/mana-gramata-gods-kalpot-latvijai) un tiek gatavota izdošanai grāmata „No ģenerāļa līdz Saeimas deputātam”, kur tiks parādīta gan karavīra neoficiālā dzīves daļa un atklāta Saeimas deputāta darbība, pārdomas, gan dots valsts politikas subjektīvais vērtējums.

1.pielikums  

Kā iekarot NATO valsti?

IEVADS. Daudz ir rakstīts un diskutēts par mazticamu scenāriju, ka Latvija tiek okupēta, un tad pēta, cik dienās tas varētu notikt. Teorētiski tāds scenārijs var notikt, bet praktiski, kamēr pastāv NATO, tas nav iespējams. Tas nozīmētu, ka NATO valsti nevar iekarot? Nē, Latviju var iekarot.

 PACENTĪŠOS ROSINĀT LASĪTĀJUS UZ PĀRDOMĀM. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli var tikt pielīdzināti masu iznīcināšanas līdzekļiem [1]. 

Katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība vai uzticība savai valsts vadībai, labklājība un drošība. Apskatīsim detalizētāk tikai vienu sadaļu – ticību vai uzticību savas valsts pārvaldei. Domāju, tas ir visiem zināms un plaši tiražēts atzinums, ka Latvijā uzticība savai valsts vadībai ir ļoti zema. Kādēļ tas ir tā? 

Vienkāršākā un populārākā atbilde – slikti strādā, bet tas nav tik vienkārši. Vai daudzi saprot tiesību un atbildības jomas starp Saeimu un MK? Demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas struktūras: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Vajadzētu būt, ka Saeima atbild par likumu esamību un to kvalitāti, bet izpildvara par budžeta godīgu izpildi un MK noteikumu izstrādi un izpildi. 

Kā tas tiek īstenots Latvijā?

Ir konceptuālas lietas:

1) kā atdalīt likumdošanas un izpildvaru, ja darbojas koalīcijas padome premjerministra vadībā, kur piedalās ministri un pozīcijas deputāti, kur tiek lemts par Saeimas un MK aktivitātēm; 

2) politiskajā cīņā tiek izmantoti drošības dienesti. Tas ir grūti pierādāms, bet tādu pieņēmumu ir izdarījuši vairāki politiķi, pirmkārt, bijušie [1], un tam ir loģisks pamatojums. Piemēram, televīzijas diskusijās vienas partijas vadītāja pasaka par citas partijas vadītāju, ka viņa nākotnē nesaņems pielaidi valsts noslēpumiem. To saka cilvēkam, kam ir pielaide. No kurienes tāda informācija? 

Kā daži KNAB darbinieki var “noņemt” vai sabojāt karjeru un reputāciju KNAB priekšniekiem, kurus atlasīja ļoti kompetenta komisija (ģenerālprokurors, SAB vadītājs utt.), apstiprināja Saeima, papildus KNAB darbu uzraudzīja Saeimas komisija un speciāla apakškomisija? To var izdarīt, ja ir atbalsts vadošajā politiskajā partijā; 

3) politiskajās cīņās tiek šķelta sabiedrība. PSRS laikos Latvijā tika iepludināts daudz cittautiešu. Latvijā lielajās pilsētās latvieši palika mazākumā. Kopumā valstī bija tikai ~50% latviešu. Lietuvā un Igaunijā situācija būtiski atšķiras, un tas ļāva, piemēram, Lietuvā, atgūstot neatkarību, piešķirt visiem tās iedzīvotājiem, kas gribēja, pilsonību.

KAS NOTIEK LATVIJĀ?

Domāju, Dans Titavs [2] precīzi aprakstīja situāciju: “Nu jau pietiekami pasen KNAB trīs gadus no vietas noklausījās Aināra Šlesera sarunas. Lai šoreiz aiz iekavām paliek jautājumi, kāpēc klausījās tikai vienā viesnīcā, vai bija pamats noklausīties trīs gadu garumā, kāpēc viss KNAB pinkertoniem pieejamais operatīvo izmeklēšanas līdzekļu arsenāls finālā deva vien čiku. Krimināltiesiska rezultāta visai šai epopejai nebija un nav. Taču sarunas tika nopludinātas medijos, tika sacelta politiskā brēka, kas tā vietā, lai konkrēta amatpersona, ja tiesa to atzīst par vainīgu, sēdētu cietumā, rezultējās ar "valsts apvērsumu", Saeimas atlaišanu, kā ideju manīgi ļaudis spēja iedēstīt Zatlera galvā. Tapa Zatlera partija viendienīte, pasākuma režisori tika pie varas, gandrīz tika izveidota koalīcija ar "Saskaņu", pēcāk pats Zatlers tika aizslaucīts politiskajā mēslainē.” 

Tagad Latvijā plašsaziņas līdzekļos atkal skan doma – atlaist Saeimu, ģenerālprokuroru un padzīt no darba citus “sliktos” cilvēkus. Kas vērtēs? -“pareizie” cilvēki, kas pateiks mums priekšā, kas ir labi un kas ir slikti. Tas viss jau ir bijis. Pats biju Sibīrijā, kad “pareizie” cilvēciņi noteica “sliktos”, lēma, kurus nošaut un kurus aizsūtīt uz Sibīriju. 

V.Putina atbalstītāji ir daudzās ES valstīs. Daudzi no viņiem ir augsta līmeņa politiķi - gan bijušie, piemēram, Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, gan esošie. Vai viņi var pārņemt varu kādā valsti? Domāju, var. Var atcerēties nesenos notikumus Melnkalnē, kad bija centieni pārņemt varu valstī. Par laimi, viss beidzās labi. 

Iepazīstoties ar informāciju mūsu plašsaziņas līdzekļos, domāju, ka Latvijas ienaidnieki var priecāties un berzēt plaukstas par mūsu pašiznīcināšanas programmas realizāciju. Nezinu, vai tas tiek darīts speciāli un ārēji koordinēti, vai tā sanāk, nepadomājot par sekām, netieši. 

Tiek veidotas jaunas, tā sauktās latviešu partijas, kas savā starpā cīnās par vēlētāju balsīm, cenšas visādām metodēm “gremdēt” citus, lai izskatīties labāki vēlētāju acīs. Vai šajās cīņās Latvijas un tās iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā? Šaubos [3].

Vai atceramies šī gada pašvaldību vēlēšanas? Rīga, kur dzīvo apmēram trešā daļa Latvijas vēlētāju, ir labs piemērs, kas var notikt nākamā gada Saeimas vēlēšanās.

[1] http://www.kreslins.lv/article/lv/ka-tiek-maniti-veletaji-mans-subjektivs-viedoklis

[2] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/dans-titavs-hibridkars-degungala.d?id=49088445

[3] http://www.kreslins.lv/article/lv/uzbrukt-nato-teritorijai-ta-jebkurai-valstij-ir-pasnaviba Kārlis Krēsliņš: vienmēr jābūt līdzsvaram starp tiesiskumu un atbildību. - NRA,2017., 4.-6. aug., 6.lpp.