Pirmkārt, KF plašsaziņas līdzekļu Baltijas valstu kritika bija, ir un būs, bet mani pārsteidza Latvijas plašsaziņas līdzekļu tik liela, stipra un bieži neobjektīva Latvijas valsts pārvaldes kritika.

Tam ir objektīvi iemesli, piemēram, vēlētājiem nav skaidra atbildības sadale starp likumdošanas un izpildvaru, jo koalīcijas padome šīs varas apvienoja. 

Subjektīvi iemesli, kad uzsvaru liek uz vēlētāju saniknošanu, piemēram, ka deputāti nepamatoti palielina sev algas. Nepaskaidro, ka ir likums par dažādu specialitāšu algu atkarību no vidējās algas Latvijā, ka deputātu un ministru algas nav Latvijas algu TOP10 utt.

Citas dīvainības, piemēram, laikā, kad aizliegta aģitācija, LTV rāda žurnālistu agrāk veikto vēlētāju aptauju par 13.Saeimas vēlēšanām un tiek parādīta izteikta tendence nepiedalīties vēlēšanās un neticība pārmaiņām un valsts pārvaldei.

Otrkārt, atradās cilvēki, kas veiksmīgi izmantoja šo iespēju. Viņi pārtvēra „kritikas karogu” un ar to veica vēlēšanas kampaņu. Tika nojauktas visas pieklājības barjeras, izmantoti atklāti meli. Mani pārsteidza, ka mūsu valstī var apmelot, apsaukāt cilvēkus bez juridiskajām sekām. Sliktākais, ka to dara cilvēki, kas uzskata sevi par politiķiem. Valdības partijām nebija kopējas vēlēšanu kampaņas elementu, kaut gan bija daudz labu darbu, jo lielākā daļa ministru tika ievēlēti 13. Saeimā. 

Treškārt, dzīvē atkal tika realizēts princips „Kā var nesolīt?”. Māris Kučinskis (ZZS) pamatoti, bet tas nav populāri, teica, ka viņš uzstājās un piedāvāja tikai to, ko gatavs realizēt. Mūsu premjera kandidāts Roberts Zīle arī bija ļoti korekts savos redzējumos, bet viņa uzsvars bija vairāk uz morāles jomas vērtībām. Vēlētājiem jau patīk, ka dod cerību saņemt lielāku pensiju, algas, labāku veselības aprūpi utt. 

Ceturtkārt, vēlēšanu tehnoloģijas. Ārzemes, sociālie tīkli, braucieni un tikšanās ar vēlētājiem. Domāju, Jānis Dombrava (NA) atceras mūsu kopējo tikšanos ar vēlētājiem. Mani pārsteidza cilvēku ar lielu sajūsmu stāstītais par mūsu konkurentiem, kas bija jau „apstrādājuši” vēlētājus. Tie bija vēlētāji, kas nāca uz tikšanos ar NA pārstāvjiem, ko teikt par pārējiem. 

Man ļoti patika, ka Raivis Dzintars informēja par braucienu plānu pa Vidzemi, un es ticēju NA uzvarai Vidzemē. Es gribēju piedalīties šajā braucienā, bet sapratu, ka esmu nevietā jauniešu kompānijā. Es tikai uzrakstīju divus punktus, kas, pēc manām domām, varētu dot pienesumu NA, runājot par kompetencēm. 

Pirmkārt, ka ir sagatavota par triloģija Latvijas 100 gadiem. Otrkārt, ka esmu NA karavīrs ar 42 gadu dienesta pieredzi, viens no NAA dibinātājiem, habilitētais inženierzinātņu doktors un NBS AŠ priekšnieks 2000.-2004. gadā, kad stājāmies NATO. Es pats gada sākumā biju daudzās bibliotēkās un skolās prezentējis un dāvinājis savas grāmatas. 

Vēl 12. Saeimas laikā bija gados jauno deputātu sanāksmes. Tas rada atbalstu daudzos, pirmkārt, jauno partiju vēlēšanu kampaņu organizētājos. Pasaulē bija sieviešu diskriminācija, diskriminācija pēc izcelsmes, ādas krāsas, tautības, bet Latvija atrada jaunu veidu dalīt Saeimas deputātus ne pēc kompetencēm, kas būtu pamatoti, bet pēc vecuma. Vai ASV senatoram Džonam Makeinam būtu cerības tikt Latvijas Saeimā? 

Vietējā avīzē “Malienas ziņas” bija mana intervija (sk. 1. pielikumu), bet cik un kāda informācija par deputātu kandidātiem bija NA izdales materiālos pa novadiem un vai tas apmierināja vairākumu? Vai tas bija efektīvi vēlēšanas kampaņai? Nezinu. 

Piektkārt, sliktas lietas. Pirmkārt, sociālajos tīklos izplatīta rekomendācija, kā balsot NA vēlētājiem. Domāju, daudzi redzēja, un tam varēja būt sekas. Piemēram, mani kā padomju armijas virsnieku svītrot utt. (sk. 2.pielikumu). 

Otrkārt, domāju jau nopietnāk, vismaz manā uztverē. Atvainojos, ka par sevi, bet šo informāciju es labāk zinu. Kādreiz TV24 pētījumā izdarīja secinājumu, it ka ar pārmetumu vai negatīvu pieskaņu, ka man, ģenerālim, Saeimas deputātam, nav naudas uzkrājumu, nekustamo īpašumu un citu mantu. 

Kad es aizgāju no 11. Saeimas, mani dažos plašsaziņas līdzekļos nosauca par „narkotiku baronu” un aicināja padomāt, par ko taisās balsot. Mani ievēlēja 12. Saeimā. 

Tagad, pirms 13. Saeimas vēlēšanām, jau ir daudz izsmalcinātāk. Par mani tika (tiek) izplatīta informācija, ka esmu lielākais „kukuļu” ņēmējs. Ja tas būtu pateikts atklāti, piemēram, kad žurnālā “Privātā Dzīve” ielika manu fotogrāfiju, bet rakstīja par Ventspils Augstskolas rektora profesora Kārļa Krēsliņa solīdajiem naudas līdzekļiem, tad es varēju pieprasīt labot kļūdu.

Tagad to dara baumu līmenī, kas labi izplatās. Labi, melojiet par mani, katrs var pārbaudīt manu deklarāciju un apskatīt manu 602. sērijas dzīvokli, ko es samainīju pret Maskavas dzīvokli 1991. gadā. Mani visvairāk sanikno tas, ka apmelo manus bērnus, dodot informāciju, ka viņi ir policijas „stukači” – ziņotāji. 

Tas gan viss ir bijis. Aristotelis teica: “Ja nespēj apgāzt pretinieku argumentos, viss nav zaudēts – tu vēl vari viņu apsaukāt nejaukos vārdos.”

Džonatans Svifs: “Partija ir daudzu neprāts par labu dažiem izredzētajiem.”

Stefans Cveigs: “Ja kaķis un suns pēkšņi kļūst draugi, šī viņu draudzība nav nekas cits kā kopīga savienība pret pavaru.”

Vinstons Čērčils: “Politiķiem jāprot paredzēt, kas notiks rīt, pēc nedēļas, mēneša vai gada. Un vēlāk izskaidrot, kāpēc tas nenotika.”

Secinājums. Daudzi NA pārstāvji pašaizliedzīgi strādāja. Rezultāts 13. Saeimas vēlēšanās nav slikts, bet analīzes vērts.

1. 1.     pielikums

Katram cilvēkam ir svarīgas trīs lietas

1. 1.  TICĪBA - DVĒSELEI – ticība savai valstij, savas valsts pārvaldei.
2. 2.  LABKLĀJĪBA - MIESAI – atrasties labāko valstu piecniekā.
3. 3.  ŠAUTUVE - DROŠĪBAI – valsts un katra iedzīvotāja politiskā, ekonomiskā, sociālā un fiziskā drošība (aizsardzība).

LATVIJAS NĀKOTNE

(viedoklis detalizētāk http://www.kreslins.lv/startpage/lv )

Vēlēšanas. 1. Divu palātu Saeima: politiskās partijas un reģionu pārstāvji. 2. Tautas vēlēts Valsts prezidents. 

Valsts pārvalde. 1. Lai atdalītu likumdošanas varu no izpildvaras, koalīcijas padomē nedrīkst būt izpildvaras pārstāvji. 2. Profesionāls MK, ko sastāda premjerministrs un apstiprina Saeima. Valsts prezidents, Saeimas vadītājs un ministri apstādina dalību politiskajās partijās. 

Plānošana. 1. Saeima apstiprina valsts ilgtermiņa, vidēja termiņa (MK Rīcības plāns) un viena gada (budžets) plānus. 

Aizsardzība. 1. Budžets >2%. 2. NATO vienoties, kam to var tērēt. 3. Valsts aizsardzības politika (VAP) balstās uz NATO kolektīvo viedo aizsardzību, valsts vispārējā (visaptveroša) aizsardzība atbalsta VAP realizāciju. 4. Valsts aizsardzības mācība visās mācību iestādēs. 

Latvijas dzīvotspēja. 1. Ģimene. 2. Vecāki rūpējas par bērniem, kas vēlāk rūpējas par vecākiem. 3. Pakāpeniski atteikties (pēc ~50 gadiem) no pensijām, palielinot algas, izmantojot sociālo nodokli. Sākotnēji dot cilvēkiem iespēju izvēlēties – maksāt sociālo nodokli un saņemt pensiju vai saņemt lielāku algu un paļauties uz bērnu aprūpi vecumdienās un paša iekrājumiem. 

Dabīgi, es plānoju nodarboties arī ar mūsu novada konkrētām lietām: izglītību, veselību, investīcijām, tūrismu, militārās un sporta bāzes pilnveidošanu un tas izsauc nepieciešamību sakārtot infrastruktūru. Mums ir jābūt kolēģiem ar vietvarām – pašvaldībām.

2.pielikums

18.10.2018. Brģen. (atv.), Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš