Jaunākās ziņas

KARŠ UKRAINĀ

Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta…

Lasīt tālāk

Aptaujas

Vai atbalstāt Valsts prezidenta priekšlikumus?

Balsot

KARŠ UKRAINĀ

Autors: Brģen.(atv.)Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

Kārli, labdien! Mani sauc Ivans Skrjabins. Esmu Igaunijas izdevuma Postimees žurnālists. Mani Latvijas žurnālisti kolēģi ieteica tavu kontaktu. Vai varu novērst jūsu uzmanību ar nelielu eksperta komentāru? Es rakstu par to, kā ir mainījusies Baltijas valstu (Igaunijas un Latvijas) drošība 2 gadu kara laikā Ukrainā. Svarīgs ir nevis Igaunijas, bet kaimiņvalsts profesionāļa vērtējums.
(Man jautājumus uzrakstīja krievu valodā, bet es atbildēju arī rakstiski latviešu valodā. Jautājumus es netulkoju un nemainīju).
1. На ваш взгляд безопасность Эстонии, Латвии и Литвы за два года войны в Украине выросла, или наоборот появились новые риски, или выросли старые?
 Karš Ukrainā ir laba mācību stunda nosacītām Rietumvalstīm. NATO, ES un nosacītas Rietumvalstis nebija gatavas karam Ukrainā, kad tas skar daudzas Rietumvalstis (netieši NATO, ES) un karā tiek izmantotas pamatā 20. gadsimta konvencionālā kara metodes un ieroči.
Karš Ukrainā iezīmēja arī 21. gadsimta kara specifiku. Droni (bezpilota lidaparāti), liels uzsvars hibrīdkarā metodēm un mākslīgais intelekts. Plašsaziņas līdzekļi jeb masmediji pamatoti ieņem goda vietu masu iznīcināšanas ieroču sarakstā. Tie neiznīcina cilvēkus fiziski, bet iznīcina tos morāli jeb zombē.

Lasīt tālāk

PAR MŪSU NĀKOTNI

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba].
1. Par vidi, kurā mēs dzīvojam:
a) daudz tiek runāts par klimata izmaiņām. Jautājums diskutējams, jo vai var noteikt, cik daudz klimata izmaiņas ietekmē cilvēks un cik notiekošais uz saules un kosmosā kopumā;
b) cilvēku radīti atkritumi gan noteikti ietekmē vidi, kurā mēs dzīvojam.
2. Par tiem, kas apdzīvo mūsu planētu:
a) ļoti būtiska ir konkurence dzīvajā pasaule, sākot ar mikropasauli, augiem, dzīvām radībām un beidzot ar cilvēkiem. Daudzus ir pārsteidzis vairākkārt atkārtots eksperiments ar grauzējiem, kuriem radīja dzīvošanas paradīzi, bet viņi sākumā strauji vairojās un tad pakāpeniski izmira, jo atteicās vairoties.[1];
b) kā cilvēki saprot, kas ir labi un kas ir slikti. Ļoti dažādi, pamatojoties uz savu reliģiju, tradīcijām un modi. [2. - http://www.kreslins.lv/article/lv/pec-16-gadu-laulibas-ar-kaki-sieviete-precesies-ar-savu-suni ].

Lasīt tālāk

Skats Latvijas nākotnē – lietu būtība (Stambulas konvencija)

Autors: Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājums par mūsu nākotni. Es vairāk nekā pirms 6 gadiem uzrakstīju līdzīgu rakstu, bet tad tomēr situācija pasaulē bija citādāka. [1. http://www.kreslins.lv/article/lv/skats-nakotne-lietu-butiba]. Tur es mēģināju ieskicēt cilvēces attīstības likumsakarības. Ekonomikai ir tāda interesanta īpašība, ka, analizējot to laikā - simtgades un tūkstošgades griezumā vai telpā -. lielas teritorijas, tad ekonomika var pastāvēt tikai augot un attīstoties.
KONKURENCE. Tagad mēģināšu veikt konkurences lomas analīzi mūsu dzīvē. Tā ir visur - mikropasaulē, dabā, starp dzīvnieku sugām utt. Mēģinājums ieviest sociālismu un komunismu ir beidzies neveiksmīgi. Ekonomikas veiksmīgai attīstībai pamatā ir konkurence. Mani ļoti pārsteidza Džona Kelhuna eksperimenti, 25 eksperimenti ar grauzējiem, un visi tie beidzās līdzīgi. Eksperiments "Visums" jeb Kuram tā Paradīze ir vajadzīga? [Konstantīna Karelova raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2015. gada 1./2. numura.]

Lasīt tālāk

KĀ AIZSARGĀT LATVIJU?

Autors: Brig.ģen. (atv.) Dr.habil.sc.ing Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Man bieži uzdod jautājumu, kas mūs sagaida valsts aizsardzības jomā? Daudzi izsakās, ka vajag pētīt Krievijas – Ukrainas kara pieredzi un kritizē Latvijas nepietiekamo gatavību tādam karam, par piemēru liekot valstis, kur ir obligātais militārais dienests (OMD), kur būvē vai restaurē bumbu patvertnes utt. Būtiski palielina budžetu valsts aizsardzībai, bet cik pārdomāta ir vēlme sekot ārpus NATO valstu pieredzei, ja mēs ticam NATO?

SCENĀRIJI. NATO, iesaistot daudzus zināmus pētniekus, veica nākotnes situācijas analīzi “Kompleksā nākotne - 2030”. Mani arī uzaicināja piedalīties šajā izpētē. Daudzi mūsdienu notikumi tika prognozēti minētajā darbā. Konceptuāli ir trīs pamatscenāriji.
Pirmais, kodolkarš, kas pagaidām vairāk tiek izmantots kā iebiedēšanas līdzeklis. Agrāk PSRS un vēlāk Krievijas aizsardzības stratēģijā atzīmēja, ka kodolieročus var lietot tikai kā atbildes pasākumu uz kodolieroču uzbrukumu, bet tagad tas ir papildināts ar tēzi, ja militārais uzbrukums valstij apdraud tās izdzīvošanu.

Lasīt tālāk

UKRAINAS KARA MĀCĪBAS

Autors: Dr.habil.sc.ing Kārlis Krēsliņš

IEVADS. Var teikt, ka mācības no Krievijas - Ukrainas kara varēs identificēt, kad tas būs beidzies. Jā, tas tiks pētīts, vērtēts un analizēts detalizētāk pēc kara beigām. Bet tagad veidojam budžetu, rakstām MK Rīcības plānu vai viena un vidēja termiņa Latvijas attīstības plānus. Dabiski, vajadzēs koriģēt arī ilgtermiņa attīstības plānu (NAP). Tādēļ vismaz sākotnējās mācības no kara Ukrainā ir būtiskas.

NATO VALSTU PLĀNOŠANA.

MĒRĶIS. Nodrošināt, ka NATO valstu aizsardzības politika balstās uz kolektīvo viedo aizsardzību. Piemēram, Baltijas valstu debesis kontrolē iznīcinātāji no NATO valstīm, kurām ir iznīcinātāji. NATO valstīm ir, pirmkārt, jāplāno aizsardzībai vismaz 2% no IKP. 
Otrkārt, NATO ir izstrādāti militāro spēju attīstības mērķi (Force Goal – FG), un katra valsts var izvēlēties FG, kur dot pienesumu NATO kolektīvajai aizsardzībai. Piemēram, Latvijā ir labi atmīnētāji uz sauszemes un jūras, un Latvija var apmācīt arī kolēģus no citām valstīm.
Treškārt, NATO bija un ir gatava aizstāvēt savu teritoriju pret jebkuru agresoru, bet, pirmkārt, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas un iespējas.


Lasīt tālāk

Atmiņu krātuves

Dienas citāts

Mūsu pagātnes lēmumi veido mūsu tagadni


Imants Ziedonis

Laiki nav svarīgi.Svarīgs ir cilvēks


VIENS DZELŽAINS CITĀTSNO 'DZELZS LĒDIJAS' TEČERES MUTES

Valsts bagātība ne vienmēr balstās uz tās dabas resursiem – tā ir sasniedzama par tad, ja šādu resursu nav vispār. Pats galvenais resurss ir cilvēks. Valstij ir jāizveido pamats, lai varētu uzplaukt talantīgi cilvēki. Vida Press